Vietnes sadaļas

Koraļļu dižadatene

Plaisājošā rūtaine un košās zeltpores (© Maija Medne)

Baltrobainā virpanīte

Tāpat kā daudzas augu un dzīvnieku sugas, arī ne viena vien sēņu suga ir pakļauta izzušanas draudiem vai jau izzudusi sakarā ar lielajām izmaiņām to augšanas vidē, kuras izraisījusi cilvēka darbība. Tādēļ sēņu sugu aizsardzības problēmas tiek risinātas gan tīri zinātniskā, gan likumiskā aspektā.

Valstu Sarkanajās grāmatās tiek apkopotas speciālistu atziņas par tām sugām, kuras attiecīgās valsts teritorijā ir izzūdošas, apdraudētas vai arī varētu kļūt par tādām nākotnē, un viņu ieteikumi šo sugu aizsardzībai. Latvijā Sarkanās grāmatas pēdējais izdevums sāka iznākt 1996. gadā, turklāt pirmais sējums bija veltīts tieši sēnēm un ķērpjiem. Tajā bija ietvertas pavisam 38 sēņu sugas, sagrupētas kategorijās atkarībā no apdraudējuma pakāpes. Uz Sarkanās grāmatas datu pamata tapa mūsu valsts Aizsargājamo sugu saraksts, kurš tika ietverts Ministru Kabineta izdotos noteikumos, tādējādi piešķirot šo sugu aizsardzībai likumisku spēku. (Sarkanā grāmata pati par sevi to nenodrošina, tai ir tīri zinātnisks, rekomendējošs raksturs.)

Kopš Sarkanās grāmatas iznākšanas 1996. gadā speciālisti ir atzinuši par apdraudētām un aizsargājamām vēl virkni sēņu sugu. Turpretī dažas citas Sarkanajā grāmatā iekļautās ir izrādījušās patiesībā bieži sastopamas un neapdraudētas, bet vēl dažas tur esošās, rūpīgi pārvērtējot, atzītas par Latvijā, visticamāk, tomēr neatrastām. Taču šīs visnotaļ būtiskās izmaiņas nav atspoguļotas Sakanajā grāmatā, jo tās padome ilgus gadus nedarbojās. Daļa atziņu gan ir iestrādātas Latvijas Republikas Ministru Kabineta apstiprinātajā Aizsargājamo sugu sarakstā; taču šī saraksta jaunākā redakcija pašlaik (2022.g.) ir jau astoņpadsmit gadus veca.

Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītās sēņu sugas sadalītas piecās kategorijās dilstoša apdraudējuma secībā:
0. kategorija - sugas, kuras nav atrastas pēdējo 50 gadu laikā {t.i., kopš 1996.g.}, tomēr varētu būt kaut kur vēl saglabājušās;
1. kategorija - sugas, kurām sastopamība samazinājusies jau tik kritiski, ka, neveicot sevišķus pasākumus, draud iznīkšana;
2. kategorija - sugas, kurām sastopamības sarukums vēl nedraud ar iznīkšanu, taču nemitīgi jāseko, vai tādi draudi nerodas;
3. kategorija - sugas, kurām iznīkšanas draudi pārāk retas sastopamības sakarā vēl ir patālu, tomēr varētu rasties nākotnē;
4. kategorija - pie mums maz pazīstamas vai nepietiekami izpētītas sugas, kurām, iespējams, arī varētu draudēt iznīkšana.
Šīs kategoriju definīcijas ir mūsu vienkāršotā pārstāstā. Pilnos oficiālos formulējumus sk. attiecīgai kategorijai veltītajā lappusē.

Latvijas Sarkanā grāmata. Sēnes un ķērpji. 1. sēj. 1996. Rīga. 1.-202.lpp. (sēnēm atvēlētā daļa - 31.-115.lpp.).

Sasāpējušais jautājums par Sarkanās grāmatas atjaunināšanu ir no ilgstošas stagnācijas beidzot izkustināts 2020. gadā Eiropas Komisijas atbalstītā projekta "Life for Species" ietvaros. Laikposmā līdz 2024. gada beigām, līdzās citām aktivitātēm, ir paredzēta "sugu aizsardzības statusa atkārtota izvērtēšana un apdraudēto sugu saraksta gatavošana, izmantojot IUCN kritērijus", kā arī "sugu datu lapu gatavošana un grāmatu izdošana". Resp., top jauna Sarkanā grāmata ar radikāli izrevidētu sugu klāstu un šo sugu sagrupējumu atbilstoši starptautiski pieņemtām apdraudētības kategorijām.

Sēņu jomā ar aizsardzības statusa izvērtēšanu un jauna apdraudēto sugu saraksta gatavošanu nodarbojas pirmām kārtām Nacionālā dabas muzeja mikologi, taču konsultanta un vērtētāja statusā piedalās arī senes.lv pārstāvis. Bez tam mūsu vietne ir vērtēšanas vajadzībām nodevusi gan pašu iegūtos, gan apmeklētāju iesūtītos reto sēņu novērojumus, kopumā vairākus simtus (protams, tikai tos, kuri ir apmierinoši dokumentēti ar foto u.c.).

Lai gan sugu statusa pārvērtējums un jaunās Sarkanās grāmatas izdošana ir reāli sagaidāmi tikai projekta "Life for Species" noslēgumā 2024. gada beigās, jau tagad ir skaidrs, ka tajā būs notikušas dramatiskas izmaiņas, salīdzinot ar pašreizējo Sarkano grāmatu un Aizsargājamo sugu sarakstu. Virkne sugu, kuras vēl nesen škita ļoti retas un nopietni apdraudētas, izrādījušās pat pabieži sastopamas un bez būtiskas apdraudētības pazīmēm. Un otrādi, par vairāk vai mazāk apdraudētām acīmredzot nāksies atzīt gan vairākas jau agrāk zināmās retās sugas, gan dažas mūsdienās atrastās.

Pamatojoties uz Sarkanās grāmatas datiem un vēlākajiem pētījumiem, tika sastādīts Latvijas Aizsargājamo sugu saraksts, kurš, iekļauts Latvijas Republikas Ministru Kabineta pieņemtos noteikumos, ieguva likumisku spēku. Saraksta pirmā redakcija bija iestrādāta Ministru Kabineta 2000. gada noteikumos Nr.396, bet ar Ministru Kabineta 2004. gada noteikumiem Nr.627 tajā tika ieviestas dažas izmaiņas.

Aizsargājamo sugu sarakstā no vienas puses, nav iekļautas tās Sarkanajā grāmatā (sēnēm: 1996. gada izdevums) ierakstītās sugas, kuras vēlāko pētījumu gaismā ir izrādījušās patiesībā bieži sastopamas un līdz ar to neapdraudētas, kā arī tās sugas, kuras agrāko datu papildu analīzes rezultātā tikušas atzītas par Latvijā, visticamāk, faktiski nekad neatrastām. No otras puses, ir pievienotas daudzas sugas, kuras atzītas par aizsargājamām vēlāko, pēc Sarkanās grāmatas iznākšanas veikto, pētījumu gaismā. Rezultātā Aizsargājamo sugu sarakstā pašlaik nomināli figurē 62 sēņu sugas.

Taču ir atklājies (pamanījis Dr.biol. E.Vimba), ka viena suga - milzu skropstzvaigzne - ir kļūdas dēļ izlaista no saraksta. Ka tā bijusi nevis apzināta rīcība, bet kļūda, liecina, cita starpā, fakts, ka šī suga figurē Ministru Kabineta noteikumos par mikroliegumu veidošanu aizsargājamām sugām, kuri pieņemti vēlāk - 2005. un 2012. gadā. Tādēļ milzu skropstzvaigzne tomēr ir iekļauta šeit esošajā tabulā, kurā sēņu sugu kopskaits līdz ar to ir 63.

Cerams, ka pēc jaunās Sarkanās grāmatas sastādīšanas, kura norit projekta "Life for Species" ietvaros (sk. augstāk), tiks radikāli atsvaidzināts arī Ministru Kabinetā apstiprināmais un šādi likuma spēku iegūstošais Aizsargājamo sugu saraksts. Taču reāli tas nevarētu notikt agrāk par 2025. gadu.

• • •

Tabulas pirmajās divās kolonnās sugu latīniskie un latviskie nosaukumi norādīti tādi, kādi tie figurē Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos. Mūsdienās vairākām aizsargājamām sugām reizēm vai pat pārsvarā lieto citus latīniskos nosaukumus nekā Ministru Kabineta noteikumos ierakstītos; šie sinonīmi apkopoti papildu tabulā. Dažām aizsargājamām sugām mēdz lietot arī citus latviskos nosaukumus; tie apkopoti vēl vienā papildu tabulā.

Tabulas pēdējās divās kolonnās norādīts, kurās Latvijas mikoloģiskajās vietnēs - mūsu senes.lv+fungi.lv vai arī Latvijas Mikologu biedrības vietnē - ir atrodami Latvijā uzņemti attiecīgās sugas fotoattēli un cita informācija (lai tiem/tai piekļūtu, ir jāklikšķina uz ailē esošā simbola █). Apzīmējumi: ( █ ) - mazs un neskaidrs attēls, { █ } - labs, tomēr mazs attēls, | █ | - normāls attēls (vai vairāki), ! █ ! - augstas kvalitātes attēli (reti - viens attēls). Aizsargājamo sēņu sugu tekstuālie apraksti vislielākajā skaitā, kā arī viendabīgā stilā atrodami sugu enciklopēdijas latvijasdaba.lv sadaļā 'Sēnes'.

Latīniskais nosaukums

Latīniskais sinonīms

Latv. nosaukums

Boletus erythropus Fr.

Boletus luridiformis (Rostk.)
Neoboletus luridiformis (Rostk.) Gelardi, Simonini & Vizzini

Pārslainā beka

Boletus satanas Lenz

Rubroboletus satanas (Lenz) Kuan Zhao & Zhu L.Yang

Velna beka

Clitocybe lignatilis (Pers.:Fr.) P.Karst.

Ossicaulis lignatilis (Pers.) Redhead & Ginns

Koksnes piltuvene

Grifola umbellata (Pers.:Fr.) Pil.

Polyporus umbellatus (Pers.) Fr.

Čemurainā čemurene

Hapalopilus salmonicolor (Berk & M.A.Curtis) Pouzar

Erastia salmonicolor (Berk. & M.A. Curtis) Niemelä & Kinnunen

Laškrāsas zeltpore

Leucopaxillus compactus (Fr.) Neuh.

Leucopaxillus tricolor (Peck) Kühner

Trīskrāsu baltmietene

Macrolepiota puellaris (Fr.) Mos.

Macrolepiota nympharum (Kalchbr.)
Leucoagaricus nympharum (Kalchbr.) Bon

Meiteņu dižsardzene

Phellinus ferrugineofuscus (P.Karst.) Bourd.

Phellinidium ferrugineofuscum (P.Karst.) Flasson et Niemelä

Tumšbrūnā cietpiepe

Phellinus nigrolimitatus (Rom.) Bourd. et Galzin

Phellopilus nigrolimitatus (Rom.) Niemelä, T.Wagner et M.Fisch

Melnsvītras cietpiepe

Pholiota heteroclita (Fr.:Fr.) Quél.

Hemipholiota heteroclita (Fr.) Bon

Smaržīgā zvīņene

Porphyrellus pseudoscaber (Secr.) Sing.

Porphyrellus porphyrosporus (Fr. & Hök)
E.-J.Gilbert

Raupjā tumšbeka

Strobilomyces floccopus (Vahl:Fr.) P.Karst.

Strobilomyces strobilaceus (Scop.) Berk

Melnā zvīņbeka

Stropharia albocrenulata (Peck) Kreisel

Hemistropharia albocrenulata (Peck) Jacobsson & E.Larss

Baltrobainā virpainīte

Tremiscus helvelloides (DC.:Fr.) Donk

Guepinia helvelloides (DC.) Fr.

Sarkanā skrimslene

Trichaster melanocephalus Czern.

Geastrum melanocephalum (Czern.)
V.J.Stanek

Milzu skropstzvaigzne

Xerocomus parasiticus (Bull.:Fr.) Quél.

Boletus parasiticus Bull.
Pseudoboletus parasiticus (Bull.) Šutara

Parazītiskā samtbeka

Xerocomus rubellus (Krombh.) Mos.

Hortiboletus rubellus (Krombh.) Simonini, Vizzini & Gelardi

Sarkanā samtbeka

Latīniskais nosaukums

Latv. nosaukums

Latv. sinonīms

Fomitopsis rosea (Alb. et Schw.:Fr.) P.Karst.

Rožainā piepe

Rožainā apmalpiepe*

Grifola umbellata (Pers.:Fr.) Pil.

Čemurainā čemurene

Čemurainā kātiņpiepe*

Hericium coralloides (Scop.:Fr.) Pers.

Zarainā dižadatene

Koraļļu dižadatene*

Phallus hadriani Vent.:Pers.

Hadriāna zemestauki

Kāpu zemestauki

Tremiscus helvelloides (DC.:Fr.) Donk

Sarkanā skrimslene

Rumpuču skrimslene*

Vietnes sadaļas

Titullappuse