Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

 Uz vietni Fungi.lv

Sēņu sugu aizsardzība
 

Tāpat kā daudzas augu un dzīvnieku sugas, arī ne viena vien sēņu suga ir pakļauta izzušanas draudiem vai jau izzudusi sakarā ar lielajām izmaiņām to augšanas vidē, kuras izraisījusi cilvēka darbība. Tādēļ sēņu sugu aizsardzības problēmas tiek risinātas gan tīri zinātniskā, gan likumiskā aspektā.

 
Latvijas Sarkanā grāmata
 

Valstu Sarkanajās grāmatās tiek apkopotas speciālistu atziņas par tām sugām, kuras attiecīgās valsts teritorijā ir izzūdošas, apdraudētas vai arī varētu kļūt par tādām nākotnē, un viņu ieteikumi šo sugu aizsardzībai. Latvijā Sarkanās grāmatas pēdējais izdevums sāka iznākt 1996. gadā, turklāt pirmais sējums bija veltīts tieši sēnēm un ķērpjiem. Tajā bija ietvertas pavisam 38 sēņu sugas, sagrupētas kategorijās atkarībā no apdraudējuma pakāpes. Uz Sarkanās grāmatas datu pamata tapa mūsu valsts Aizsargājamo sugu saraksts, kurš tika ietverts Ministru Kabineta izdotos noteikumos, tādējādi piešķirot šo sugu aizsardzībai likumisku spēku. (Sarkanā grāmata pati par sevi to nenodrošina, tai ir tīri zinātnisks, rekomendējošs raksturs.)

Kopš Sarkanās grāmatas iznākšanas 1996. gadā speciālisti ir atzinuši par apdraudētām un aizsargājamām vēl virkni sēņu sugu. Turpretī dažas citas Sarkanajā grāmatā iekļautās ir izrādījušās patiesībā bieži sastopamas un neapdraudētas, bet vēl dažas tur esošās, rūpīgi pārvērtējot, atzītas par Latvijā, visticamāk, tomēr neatrastām. Diemžēl šīs visai būtiskās izmaiņas joprojām nav atspoguļotas Sakanajā grāmatā, jo tās padome jau ilgus gadus nedarbojas. (Daļa šo atziņu gan ir iestrādātas Latvijas Republikas Ministru Kabineta apstiprinātajā Aizsargājamo sugu sarakstā; taču šī saraksta jaunākā redakcija šobrīd ir jau četrpadsmit gadus veca.)

Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītās sēņu sugas sadalītas piecās kategorijās dilstoša apdraudējuma secībā:
0. kategorija - sugas, kuras nav atrastas pēdējo 50 gadu laikā [t.i., kopš 1996.g.], tomēr varētu būt kaut kur vēl saglabājušās;
1. kategorija - sugas, kurām sastopamība samazinājusies jau tik kritiski, ka, neveicot sevišķus pasākumus, draud iznīkšana;
2. kategorija - sugas, kurām sastopamības sarukums vēl nedraud ar iznīkšanu, taču nemitīgi jāseko, vai tādi draudi nerodas;
3. kategorija - sugas, kurām iznīkšanas draudi pārāk retas sastopamības sakarā vēl ir patālu, tomēr varētu rasties nākotnē;
4. kategorija - pie mums maz pazīstamas vai nepietiekami izpētītas sugas, kurām, iespējams, arī varētu draudēt iznīkšana.

Šīs kategoriju definīcijas ir mūsu vienkāršotā pārstāstā. Pilnos oficiālos formulējumus sk. attiecīgai kategorijai veltītajā lappusē.

Latvijas Sarkanā grāmata. Sēnes un ķērpji. 1. sēj. 1996. Rīga. 1.-202.lpp. (sēnes 31.-115.lpp.).

Aizsargājamo sugu saraksts

Pamatojoties uz Sarkanās grāmatas datiem un vēlākajiem pētījumiem, tika sastādīts Latvijas Aizsargājamo sugu saraksts, kurš, iekļauts Latvijas Republikas Ministru Kabineta pieņemtos noteikumos, ieguva likumisku spēku. Saraksta pirmā redakcija bija iestrādāta Ministru Kabineta 2000. gada noteikumos Nr.396, bet ar Ministru Kabineta 2004. gada noteikumiem Nr.627 tajā tika ieviestas dažas izmaiņas.

Aizsargājamo sugu sarakstā no vienas puses, nav iekļautas tās Sarkanajā grāmatā (sēnēm: 1996. gada izdevums) ierakstītās sugas, kuras vēlāko pētījumu gaismā ir izrādījušās patiesībā bieži sastopamas un līdz ar to neapdraudētas, kā arī tās sugas, kuras agrāko datu papildu analīzes rezultātā tikušas atzītas par Latvijā, visticamāk, faktiski nekad neatrastām. No otras puses, ir pievienotas daudzas sugas, kuras atzītas par aizsargājamām vēlāko, pēc Sarkanās grāmatas iznākšanas veikto, pētījumu gaismā. Rezultātā Aizsargājamo sugu sarakstā pašlaik nomināli figurē 62 sēņu sugas.

Taču ir atklājies (noskaidrojis E.Vimba, Dr.biol.emer.), ka viena suga - milzu skropstzvaigzne - ir kļūdas dēļ izlaista no saraksta. Ka tā tiešām bijusi nevis apzināta rīcība, bet tehniska kļūda, liecina arī fakts, ka šī suga figurē Ministru Kabineta noteikumos par mikroliegumu veidošanu aizsargājamām sugām, kuri pieņemti vēlāk - 2005. gadā. Tādēļ milzu zemeszvaigzne tomēr ir iekļauta šeit esošajā tabulā, kurā sēņu sugu kopskaits līdz ar to ir 63.

Tabulas pirmajās divās kolonnās sugu latīniskie un latviskie nosaukumi norādīti tādi, kādi tie figurē Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos. Vairākām no šīm sugām mikoloģijas praksē nereti lieto citus latīniskus nosaukumus, dažām pat biežāk nekā Ministru kabineta noteikumos ierakstītos; šie sinonīmi apkopoti papildu tabulā. Četrām aizsargājamām sugām mēdz lietot arī citus latviskos nosaukumus; tie norādīti vēl vienā papildu tabulā.

Tabulas pēdējās divās kolonnās norādīts, kurās Latvijas mikoloģiskajās vietnēs - mūsu senes.lv+fungi.lv vai arī Latvijas Mikologu biedrības vietnē - ir atrodami Latvijā uzņemti attiecīgās sugas fotoattēli un cita informācija (lai tiem/tai pieklūtu, ir jāklikšķina uz ailē esošās '+' zīmes). Apzīmējumi: (+) - mazs un neskaidrs attēls, [+] - labs, tomēr mazs attēls, |+| - normāls attēls (vai vairāki), !+! - augstas kvalitātes attēli (reti - viens att.). Aizsargājamo sēņu sugu tekstuālie apraksti vislielākajā skaitā, kā arī viendabīgā stilā atrodami sugu enciklopēdijas latvijasdaba.lv sadaļā "Sēnes".

Aizsargājamo sēņu sugu saraksts

atbilstoši Ministru kabineta 2000. gada noteikumiem Nr.396,
ar grozījumiem atbilstoši MK 2004. gada noteikumiem Nr.627

Latīniskais nosaukums

Latviskais nosaukums

senes.lv+fungi.lv Mikologu b-ba

Amanita eliae Quél.

Elija mušmire

!+!  

Amanita friabilis (P.Karst.) Bas

Alkšņu makstsēne

   

Amanita strobiliformis (Vitt.) Bert.

Bārkstainā mušmire

!+! !+!

Asterodon ferruginosus Pat.

Sarainā rūsassēne

   

Boletus erythropus Fr.

Pārslainā beka

!+! |+|

Boletus satanas Lenz

Velna beka

   

Calocybe ionides (Bull.:Fr.) Kühner & Donk

Vijolīšu skaistgalve

   

Clavariadelphus pistillaris (Fr.) Donk

Milzu dižvālene

!+! [+]

Clavariadelphus truncatus (Quél.) Donk

Nošķeltā dižvālene

!+!  

Clitocybe lignatilis (Pers.:Fr.) P.Karst.

Koksnes piltuvene

!+!  

Coprinus dunarum Stoll

Kāpu tintene

   

Entoloma euchroum (Pers.:Fr.) Donk

Violetā sārtlapīte

   

Fistulina hepatica Schaeff.:Fr.

Parastā aknene

!+! !+!

Fomitopsis rosea (Alb.et Schw.:Fr.) P.Karst.

Rožainā piepe

!+!  

Ganoderma lucidum (Curt.:Fr.) P.Karst.

Lakas plakanpiepe

!+! !+!

Geastrum coronatum Pers.

Apmalotā zemeszvaigzne

!+!  

Geastrum minimum Schw.

Sīkā zemeszvaigzne

!+!  

Geastrum pectinatum Pers.

Sekstainā zemeszvaigzne

!+!  

Geastrum quadrifidum Pers.

Vainagotā zemeszvaigzne

!+!  

Geastrum rufescens Pers.

Rūsganā zemeszvaigzne

!+! !+!

Geastrum striatum DC.

Svītrainā zemeszvaigzne

!+!  

Geastrum triplex Jungh.

Biezstaru zemeszvaigzne

|+|  

Gomphus clavatus (Pers.:Fr.) S.F.Gray

Violetais cūkausis

!+!  

Grifola frondosa (Dicks.:Fr.) S.F.Gray

Daivainā čemurene

!+!  

Grifola umbellata (Pers.:Fr.) Pil.

Čemurainā čemurene

!+! |+|

Gyroporus castaneus (Bull.:Fr.) Quél.

Kastaņu smilšbeka

!+! |+|

Hapalopilus croceus (Pers.:Fr.) Murr.

Košā zeltpore

!+! !+!

Hapalopilus salmonicolor (Berk & M.A.Curtis) Pouzar

Laškrāsas zeltpore

!+!  

Hericium coralloides (Scop.:Fr.) Pers.

Zarainā dižadatene

!+! !+!

Hygrocybe calyptraeformis (Berk & Broome) Fayod

Rožainā stiklene

   

Hygrophorus russulata (Schaeff.:Fr.) Quél.

Bērzlapju gliemezene

   

Leucopaxillus compactus (Fr.) Neuh.

Trīskrāsu baltmietene

!+! !+!

Macrolepiota puellaris (Fr.) Mos.

Meiteņu dižsardzene

  |+|

Marasmius wynnei Berk. & Broome

Vinneja vītene

|+| |+|

Otidea onotica (Pers.) Fuckel

Ēzeļu ausene

!+! [+]

Peziza ammophila Dur. et Mont.

Smiltāju kaussēne

  |+|

Phallus hadriani Vent.:Pers.

Hadriāna zemestauki

|+| |+|

Phellinus ferrugineofuscus (P.Karst.) Bourd.

Tumšbrūnā cietpiepe

|+|  

Phellinus nigrolimitatus (Rom.) Bourd. et Galzin

Melnsvītras cietpiepe

|+| (+)

Pholiota heteroclita (Fr.:Fr.) Quél.

Smaržīgā zvīnene

!+!  

Pluteus umbrosus (Pers.:Fr.) P.Kumm.

Ēnainā jumtene

   

Porphyrellus pseudoscaber (Secr.) Sing.

Raupjā tumšbeka

!+! |+|

Ramaria aurea (Fr.) Quél.

Zeltainā korallene

!+!  

Rhodotus palmatus (Bull.:Fr.) Maire

Vēdekļa sārtaine

!+! !+!

Rigidoporus crocatus (Pat.) Ryvarden

Melnējošā cietpore

   

Sarcosoma globosum (Fr.) Rehm

Toverīšu sarkosoma

!+! !+!

Sparassis crispa (Fr.) Fr.

Krokainā kazbārde

!+! |+|

Strobilomyces floccopus (Vahl:Fr.) P.Karst.

Melnā zvīņbeka

|+| (+)

Stropharia albocrenulata (Peck) Kreisel

Baltrobainā virpainīte

!+!  

Suillus flavidus (Fr.:Fr.) J.S.Presl

Purva sviestbeka

|+| [+]

Tremiscus helvelloides (DC.:Fr.) Donk

Sarkanā skrimslene

!+! [+]

Trichaster melanocephalus Czern.

Milzu skropstzvaigzne*

!+! (+)

Tricholoma apium Pilat & Svrček

Sarainā pūkaine

   

Tricholoma colossus (Fr.) Quél.

Milzu pūkaine

   

Tubaria confragosa (Fr.) Kūhner

Gredzenotā turzene

!+!  

Tulostoma brumale Pers.:Pers.

Ziemas kātpūpēdis

   

Tulostoma fimbriatum Fr.

Skropstainais kātpūpēdis

   

Volvariella bombycina (Schaeff.:Fr.) Sing.

Zīdainā makstaine

!+! |+|

Xerocomus parasiticus (Bull.:Fr.) Quél.

Parazītiskā samtbeka

|+| |+|

Xerocomus rubellus (Krombh.) Mos.

Sarkanā samtbeka

!+! |+|

Xerula radicata (Relhan:Fr.) Dōrfelt

Sakņkāta kserula

!+! |+|

Xylaria polymorpha (Pers.) Grev.

Daudzveidīgā ksilārija

!+! |+|

Xylobolus frustulatus (Pers.:Fr.) Boidin

Plaisājošā rūtaine

!+! |+|

* Kļūdas dēļ izlaista, pēc Sarkanās grāmatas sastādot MK 2000.g. noteikumus Nr.396, taču joprojām figurē MK 2005.g. noteikumos Nr.378.

Aizsargājamo sugu latīnisko nosaukumu izplatītākie sinonīmi

Latīniskais nosaukums

Latīniskais sinonīms

Latv. nosaukums

Boletus erythropus Fr.

Boletus luridiformis Rostk.*

Pārslainā beka

Clitocybe lignatilis (Pers.:Fr.) P.Karst.

Ossicaulis lignatilis (Pers.) Redhead&Ginns

Koksnes piltuvene

Grifola umbellata (Pers.:Fr.) Pil.

Polyporus umbellatus (Pers.) Fr.

Čemurainā čemurene

Hapalopilus salmonicolor (Berk & M.A.Curtis) Pouzar

Erastia salmonicolor (Berk. & M.A. Curtis) Niemelä & Kinnunen

Laškrāsas zeltpore

Leucopaxillus compactus (Fr.) Neuh.

Leucopaxillus tricolor (Peck) Kühner

Trīskrāsu baltmietene

Macrolepiota puellaris (Fr.) Mos.

Macrolepiota nympharum (Kalchbr.)

Meiteņu dižsardzene

Pholiota heteroclita (Fr.:Fr.) Quél.

Hemipholiota heteroclita (Fr.) Bon

Smaržīgā zvīnene

Strobilomyces floccopus (Vahl:Fr.) P.Karst.

Strobilomyces strobilaceus (Scop.) Berk

Melnā zvīņbeka

Stropharia albocrenulata (Peck) Kreisel

Hemistropharia albocrenulata (Peck) Jacobsson & E.Larss

Baltrobainā virpainīte

Tremiscus helvelloides (DC.:Fr.) Donk

Guepinia helvelloides (DC.) Fr.

Sarkanā skrimslene

Trichaster melanocephalus Czern.

Geastrum melanocephalum (Czern.)
V.J. Stanek

Milzu skropstzvaigzne

Xerocomus parasiticus (Bull.:Fr.) Quél.

Pseudoboletus parasiticus (Bull.) Šutara

Parazītiskā samtbeka

* Nosaukums Boletus luridiformis ir pasaulē atzīts par korektāku nekā B. erythropus un pieņemts par galveno arī vietnēs senes.lv, fungi.lv.

Aizsargājamo sugu latvisko nosaukumu izplatītākie sinonīmi

Latīniskais nosaukums

Latv. nosaukums

Latv. sinonīms

Fomitopsis rosea (Alb.et Schw.:Fr.) P.Karst.

Rožainā piepe

Rožainā apmalpiepe

Hericium coralloides (Scop.:Fr.) Pers.

Zarainā dižadatene

Koraļļu dižadatene¹

Phallus hadriani Vent.:Pers.

Hadriāna zemestauki

Kāpu zemestauki

Tremiscus helvelloides (DC.:Fr.) Donk

Sarkanā skrimslene

Rumpuču skrimslene²

¹ Nosaukums "koraļļu dižadatene", nevis "zarainā dižadatene", ir faktiski piekritīgs šai sugai, tāpēc pieņemts arī vietnēs senes.lv, fungi.lv.
² Nosaukums "rumpuču skrimslene" ir mūsdienās daudz populārāks nekā "sarkanā skrimslene" un pieņemts arī vietnēs senes.lv, fungi.lv.

Vietnes sadaļas

 

Titullappuse