|
Savas ģints
(un tikai tās!) ietvaros salīdzinoši lielā Vinnejas vītene (cepurītes diametrs 2-5 cm,
kātiņa garums līdz 7 cm) aug vasaras beigās un rudenī dažāda tipa mežu nobirās, parasti - nelielās grupās.
Cepurīte ir caurspīdīgi rievota, sausumā brūngani pelēcīga ar vāju violetu tonējumu, mitrumā - bāli violetpelēka.
Lapiņas ir platas, biezas un pareti izvietotas, brūnganpelēkas vai smilšbrūnas.
Kātiņš augšgalā ir krēmkrāsā, bet uz lejasgalu arvien tumšāk sarkanbrūns (ne vien ārpusē, bet arī iekšienē),
ar baltām micēlija plūksnām pie pamata. Ļoti reti sastopama. Neēdama.
|
|
Pirmo reizi kā Latvijā sastopamu ir pieminējis Aleksandrs Pučko 1954. gadā, taču nenorādot novērojuma vietu un citus datus.
Līdz mūsdienām (2026) ir reģistrētas aptuveni desmit atradņu, pārsvarā valsts vidusdaļā, t.sk. mūsu uzieta atradne Baldonē
(pie tās ziemeļu robežas, 2004).
|
