|
Samērā neliela gaišas krāsas lapiņsēne ar mēreni garu kātiņu, visā garumā rievainu un pārsvarā centrāli novietotu.
Aug uz atmirušas vai bojātas lapkoku koksnes, parasti čemuros, ceros vai grupās, turklāt
divos periodos (vismaz pie mums): mazāk - no marta otrās puses līdz aprīļa beigām
(izņēmuma kārtā pat februārī), vairāk - vasaras otrajā pusē un rudenī.
(Pašlaik nav pamatojuma uzskatīt, ka pavasarī un rudens pusē izaugošās būtu ģenētiski atšķirīgas varietātes,
jo vismaz vienā atradnē ir novērota abos periodos.) Reti sastopama. Ēdama. Dažās zemēs tiek arī kultivēta.
|
|
Atradne, kuru novērojām ražojot gan agrā pavasarī (reiz pat ziemā - 20. februārī), gan nedaudz arī rudens pusē,
bija Inčukalna pagastā aptuveni pa vidu starp Silciemu un Gaujas ciemu; tagad ir jau izzudusi.
Vēl vienu pavasarī ražojošu atradni esam uzgājuši Inčukalna pagastā netālu no Gaujas ciema, cieši blakus Katlapiezim;
rudenī vēl neesam apsekojuši. Vietnē dabasdati.lv ir ziņojumi par četrām pavasarī ražojušām atradnēm
(Rīgā, Vidzemē, Latgalē). Par vēl vienu bijis ieraksts (ar foto) vietnē Facebook.
|
