| |
|
Maza (līdz 2 cm) želejveida sēne ar sekla kausiņa formu,
kura rudenī aug grupās uz jau kādu laiku trūdējušiem lapkoku stumbriem, kā arī celmiem.
|
| |
|
Agrāk jebkura šādas krāsas un konsistences sēne Latvijā tika "pēc inerces"
uzskatīta par jau senāk konstatēto krokaino purpurlāseni.
Taču 2011. gadā Edgars Mūkins, ilgāku laiku regulāri vērojot divas atradnes Siguldas pilsētas robežās
(Gaujas senlejā zem Krimuldas un centra apstādījumos), atzina, ka tur aug kausveida purpurlāsenes.
Epizodiskos novērojumos piederību vienai vai otrai sugai tikai pēc ārējām pazīmēm nevar kaut cik droši noteikt,
ir jāmikroskopē sporas, kuras abām sugām stipri atšķiras.
|
Kausveida purpurlāsenei tipiski ar sekla kausiņa forma. Tā aug rudenī (parasti
grupās) uz jau kādu laiku trūdējušiem lapkoku stumbriem, kā arī celmiem.
Kausveida purpurlāsene aug uz nolauztiem vai nozāģētiem lapkokiem un celmiem, gandrīz vienmēr grupās, parasti ciešās.
Šīs purpurlāsenes kausveidīgums izpaužas jau kopš mazotnes - kā atverīte augļķermeņa virsotnē. Bet uz vecumu tā kļūst
nepārprotami kausveidīga - ja vien nav augusi tik blīvi kopā ar citām, ka, savstarpēji spiežoties virsū, ir pārāk deformējusies.
Kausveida purpurlāsenes mēdz augt ne vien uz kailiem celmiem vai baļķiem, bet arī uz biezi apaugušiem.
Uz šī celma tās saaugušas tik blīvi, ka augļķermeņi ir stipri deformējušies un vizuāli gandrīz nav atšķirami
no krokainās purpurlāsenes. Taču perifērijā atsevišķi izaugušo augļķermeņu forma bija izteikti kausveida!
Kausveida purpurlāsenes nereti aug kompānijā ar
citronu bisporellām (līdzīga lieluma dzeltenās sēnes),
vairoga skropstenēm (tāda kopfoto mums nav) un dažu sugu
molīzijām (sīksīkās gaišpelēkās sēnes).
Atšķirībā no krokainās purpurlāsenes, kausveida purpurlāsenei nekur un nekad nav novērota t.s. anamorfā forma.
