Vietnes sadaļas

  

Bekas

 

Lapiņsēnes

 

Piepes

"Citādās" sēnes
Various other fungi
 

Ar 'citādām' domātas gan sēnes, kam cepurītes apakšā ir nevis stobriņi vai lapiņas, bet adatiņas; gan sēnes, kam nav cepurītes kā tādas: kausveidīgas, vālesveidīgas, koraļļveidīgas, zvaigžņveidīgas, želejveidīgas... To vidū ir lāčpurni, zemestauki, pūpēži, zemeszvaigznes u.c.

Neprofesionāla sēņu interesenta ērtībai sugas šeit ir sadalītas pa grupām pēc ārējām pazīmēm (izskata, konsistences u.c.), nevis pēc zinātniskās sugu sistemātikas!

 

Gaileņveida

Ar adatiņām

Sakrokotas

Kausveida lielas

Kausveida mazas

Kausveida sīkas

Ligzdveida

Tūtasveida

Koraļļveida

Vālesveida

Želejveida

Zemestauki

Zvaigžņveida

Klājeniskas

Koksnainas

Uz zaļumiem

Pūpēži (visvisādi)

Galvenokārt pazemē

Visvisādas citādākas

▪ Vējslotas ▪

▪ Ledusmati ▪

 

 

!

Ģinšu klāsta jaunākie papildinājumi: graudaines (2O23); galertenes; Hypocrea; Hypomyces (2O22); flēbijas; Pilobolus; rumpuči; koksnenes; bisonektrijas.
Sugu klāsta jaunākie papildinājumi: Camarops petersii; robainā glāzenīte; piepju hipokreja un Sporophagomyces chrysostomus; dzīslotā skaldlapīte; dzeltenpēdeņu pelējums un pirkstainā galertene; nenodēvēta zemeszvaigzne; sarainā rūsassēne, kārklu citīdija; ametista gailene; vecsēņu saraine.
Attēlu klāsta jaunākie papildinājumi: dzīslotā skaldlapīte; violetā cūkause; Austrijas agrene; augstais lāčpurns; zilganā brūnzobe; ksilārijas - briežu un daudzveidīgā; gailenes - parastā, bālā, sekstainā un zeltkāta; rudens taurene, parastā ausenīte, parastais cietpūpēdis, zemes kārpsēne; dižā bisīte.

 


Gailenes un līdzīgās

Lai cik dīvaini tas varbūt arī liktos, 'citādo' sēņu vidū ir pat visparastākās gailenes un dažas tām ārēji līdzīgu sēņu sugas.
Pamats: 'cepurītes' tām patiesībā nav nodalītas no 'kātiņa', bet 'lapiņas' - no 'cepurītes' (tās ir tikai augļķermeņa krokas).


Gaileņu dzimta (8 sugas)
Cantharellaceae

Parastā gailene un tai ne vien ārēji līdzīgas, bet patiesi radniecīgas sēnes.


Violetā cūkause
Gomphus clavatus

Gailenēm tikai šķietami līdzīga, ļoti reti sastopama sēne.


Ar adatiņām apakšpusē

Sēnes, kurām augļķermeņa apakšpusi klāj nevis stobriņi (tādi kā bekām un piepēm) vai lapiņas, bet gan sīkas adatiņas.


Kliņģerenes (abas 2 sugas)
Hydnum

Adateņsēnes, no augšas līdzīgas gailenei.


Vēršmēlenes (visas 4 sugas)
Sarcodon

Adateņsēnes ar izteikti zvīņainu augšpusi.


Sarkstošā bankera
Bankera fuligineoalba

Sīksta adateņsēne ar gludu augšpusi.

Parastā adatreceklene
Pseudohydnum gelatinosum

Prāva receklim līdzīga sēne ar adatiņām.
Var būt arī gaišākā krāsā, līdz pat baltai.

Ziemeļu klimakodone
Climacodon septentrionalis

Aug uz dzīviem lapkokiem bojājumu vietās,
sastāv no daudzām saaugušām cepurītēm.

Ābeļu sarkodoncija
Sarcodontia crocea

Klājeniska, aug pārsvarā uz vecām ābelēm.

Sarainā rūsassēne
Asterodon ferruginosus

Ar mīkstu pamatni un cietākām adatiņām;
aug uz vecām skujkoku kritalām. Ļoti reta.

Ežu dižadatene
Hericium erinaceus

Ar garām nesazarotām adatiņām; aug uz
koksnes, dažkārt grupās. Ārkārtīgi reta!

Parastā ausenīte
Auriscalpium vulgare

Miniatūra sēne uz nokritušiem čiekuriem.
Bieži sastopama, taču grūti pamanāma.


Koraļļu dižadatene
Hericium coralloides

Smalki sazarota ar sīkām adatiņām galos; reizēm ir pat
sprīža lielumā; aug uz koksnes, pārsvarā grupās. Reta!


Brūnzobes un baltzobes
Hydnellum, Phellodon

Ar bālganām, vēlāk tumstošām adatiņām; aug uz zemes,
nereti grupās; uz dažām mitrumā rodas krāsaini pilieniņi.


Izteikti sakrokotas

Sēnes, kurām augļķermeņi ir daždažādā veidā stipri sakrokoti (un ir bez stobriņiem, lapiņām vai adatiņām apakšpusē).


Bisītes (visas 6 sugas)
Gyromitra

Sēnes ar dažādu neregulāru krokojumu.


Lāčpurni (visas 4 sugas)
Morchella

Pavasara sēnes ar šūnveida krokojumu.


Parastais ķēvpups
Verpa bohemica

Pavasara sēne ar viļņveida krokojumu.

Uzpūstā saknene
Rhizina undulata

Krokota rudens sēne pilnīgi bez kātiņa.

Krokainais rumpucis
Helvella crispa

Stipri krokota vasaras un rudens sēne.

Dobais rumpucis
Helvella lacunosa

Mēreni krokota vasaras un rudens sēne.

Elastīgais rumpucis
Helvella elastica

Mēreni krokota vasaras un rudens sēne.

Tumšais rumpucis
Helvella atra

Mēreni krokota vasaras un rudens sēne.

Krokainā jodausene
Ionomidotis irregularis

Ļoti mitrās vietās uz kritalām augoša sēne.


Parastā (ķidu) ausaine
Auricularia mesenterica

Kruzuļaina, mainīga, piepēm līdzīga daudzgadīga sēne.


Krokainā kazbārde
Sparassis crispa

Ļoti liela, aug rudens pusē g/k uz skujukoku pamatnēm.


Kausveida (prāvas)

Sēnes, kuru augļķermeņiem ir paprāvu (nedaudzi līdz vairāki centimetri diametrā) kausiņu vai pat padziļu toverīšu forma.


Austrijas agrene
Sarcoscypha austriaca

Agri pavasarī ļoti bieži sastopama sēne.


Krātera urnula
Urnula craterium

Agri pavasarī augoša it kā ļoti reta sēne.


Toverīšu sarkosoma
Sarcosoma globosum

Agri pavasarī augoša it kā ļoti reta sēne.

Kausa rumpucis
Helvella acetabulum

Pavasara pusē paretam sastopama sēne.

Kelē rumpucis
Helvella queletii (H. solitaria)

Vēlā pavasarī ārkārt. reti sastopama sēne

Melnais (ādainais) rumpucis
Helvella corium

Pavasara pusē ārkārt.reti sastopama sēne.

Dzīslainais kauslāčpurns
Disciotis venosa

Vēlā pavasarī visai reti sastopama sēne.

Oranžā spulgaine (zeltainā aleirija)
Aleuria aurantia

Rudens pusē pabieži sastopama sēne.

Sakņkāta sovierbiella
Sowerbiella radiculata

Rudens pusē ārkārt.reti sastopama sēne.

Īstās kaussēnes (4 sugas)
Peziza

Gada siltākajā pusē sastopamas sēnes.


Kausveida (mazas)

Sēnes, kuru pieaugušiem augļķermeņiem ir nelielu (diametrā centimetrs vai divi) kausiņu forma; vairākums aug grupās.


Bumbuļu sklerocīnija
Dumontinia tuberosa

Pavasarī uz balto vizbuļu sakneņiem.


Melnā spožkausene
Pseudoplectania nigrella

G/k pavasarī, uz augsnes pie skujkokiem.


Graudaines (visas 3 sugas)
Encoelia

Dažādos gadalaikos uz nedzīvas koksnes.

Melnbaltais rumpucis
Helvella leucomelaena

Tikai pavasarī, smilšainos priežu mežos.

Kātkausa rumpucis
Helvella macropus

Rudens pusē, uz nobirām (reti - koksnes).

Daudzveidīgā melnkausene
Bulgaria inquinans

Rudens pusē, uz koksnes, ciešās grupās.

Puslodes humārija
Humaria hemisphaerica

Rudens pusē uz augsnes, biežāk vienpata.

Robainā glāzenīte
Tarzetta cupularis

Visu vasaru un rudenī, uz augsnes un citur.

Smiltāja zemesactiņa
Geopora arenicola

Virszemē novērojama vasarā un rudenī.


Kaus-/diskveida (sīkas)

Sēnes, kuru augļķermeņiem ir sīku (diametrs zem centimetra) seklu kausiņu vai disku forma; aug lielās ciešās grupās.


Vairoga skropstene
Scutellinia scutellata

Aug rudens pusē uz trūdošas koksnes.


Oranžsarkanā melastiza
Melastiza chateri

Aug vasarā un rudenī smilšainā augsnē.


Zilzaļā hlorociborija
Chlorociboria aeruginascens

Aug rudens pusē uz trūdošas koksnes.

Bisonektrijas
Byssonectria (Inermisia)

Aug pavasarī uz briežu u.c. zvēru mēsliem.

Spurdžu ciborija
Ciboria amentacea

Aug agrā pavasarī uz dažu koku spurdzēm.

Dzegužlinu sūnkausene
Octospora humosa

Aug rudenī uz matainā un kadiķu dzegužlina.

Citronu bisporella
Bisporella citrina

Aug rudens pusē uz trūdošas koksnes.

 

Ligzdveida (sīkas)

Tūtasveida (ausveida)
 
Sīkas sēnes (<1 cm), kuras izskatās kā ligzdiņas ar oliņām. Nelielas sēnes, kuras izskatās kā vaļīga tūta vai zvēra auss.


Ligzdenīšu dzimta (šeit: 4 sugas)
Nidulariaceae

Aug grupās uz mirušas kosnes u.c. organ. substrātiem.


Ausenes (šeit: 3 sugas)
Otidea

Aug uz augsnes pa vienai vai mazās grupās.


Koraļļveidā sazarotas

Koraļļveidā sazarotas sēnes, gan lielas, gan mazas. Vienas aug uz trūdošas koksnes (arī slēptas), citas - uz augsnes.


Koraļļu dižadatene
Hericium coralloides

Smalki sazarota ar sīkām adatiņām galos; reizēm ir pat
sprīža lielumā; aug uz koksnes, dažkārt grupās. Reta!


Lapukoku svečtursēne
Artomyces pyxidatus

Zaru galotnes ir kā miniatūri 4-žuburu svečturi; paretam 
ir bezmaz sprīža lielumā; aug uz koksnes, bieži grupās.

Korallenes (šeit: 5 sugas)
Ramaria

Koraļļveidīgi sazarotas, zari ir visumā taisni un paralēli; 
gan mazas, gan lielas; aug uz augsnes. Dažas ir retas.

Lentārijas (šeit: 2 sugas)
Lentaria

Mazas, izteikti koraļļveidīgas, aug baros uz koksnes.

Zaraines (šeit: 2 sugas)
Calocera

Ir/nav sazarotas; aug uz koksnes (arī augsnē slēptas).

Briežu ksilārija
Xylaria hypoxylon

Maza, nereti ir kā brieža ragi, aug grupās uz koksnes.

Vārpstenes (visas 3 sugas)
Clavulina

Sarežģītā veidā zarotas, īpaši - galos; zari stipri izlocīti;
aug uz augsnes, parasti pa vienai.

Vārpstenītes (šeit: 2 sugas)
Clavulinopsis

Tievas, stobrveidīgas, izlocītas; pušķos šķiet koraļļveida;
aug uz augsnes, parasti grupās.

Kārpsēnes (šeit: 4 sugas)
Thelephora

Samērā vienkārši zarotas, ar ādainu konsistenci.

Safrāna zarvālene
Ramariopsis crocea

Atkārtoti U-veidā zarota; ar izteiktiem kātiņiem; maza.

Nenoskaidrotas (šobrīd 5 sugas)
Piederīgas dažādām ģintīm un dzimtām

Koraļļveida sēnes, kuru sugas vēl neesam noskaidrojuši.
Vienas atrastas augam uz augsnes, citas - uz koksnes.


Vālesveida (lielas un mazas)

Pēc formas vālesveida, taču dažādu izmēru un aug uz ļoti dažādiem substrātiem: augsnes, koksnes, kūniņām, sēnēm.


Dižvālenes (visas 3 sugas)
Clavariadelphus

Pārsvarā lielas (līdz ~20 cm augstas), aug uz augsnes.


Milnenes (šeit: 3 sugas)
Cordyceps

Mazas, parazitē uz pazemes sēnēm, kūniņām vai tml.

Stobrenes (abas 2 sugas)
Macrotyphula

Ļoti slaidas sēnes, diezgan augstas; aug uz nobirām.

Trauslā vālene
Clavaria fragilis

Ļoti slaida sēne, var būt diezgan augsta; aug uz nobirām.


Čūsku zemesmēlīte
Geoglossum glabrum

Maza, aug bariņos uz augsnes, pareta.


Daudzveidīgā ksilārija
Xylaria polymorpha

Neliela, aug uz trūdošas koksnes, reta.


Hipokrejas (vālesveidīgās)
Hypocrea

Nelielas, uz koksnes/augsnes; ļoti retas.


Želejveida un skrimšļainas

Pēc formas ļoti dažādas sēnes, taču it visas - želejveida vai skrimšļainas. Vienas aug uz koksnes, citas - uz augsnes.


Eksīdijas (šeit: 7 sugas)
Exidia

Aug uz samērā nesen mirušas koksnes.


Receklenes (šeit: 3 sugas)
Tremella

Parazitē uz koksni noārdošajām sēnēm.


Galertenes (šeit: 2 sugas)
Dacrymyces

Aug dažādos gadalaikos uz koksnes.

Rumpuču skrimslene
Guepinia helvelloides

Aug pušķos, grupās šķietami uz zemes.

Parastā adatreceklene
Pseudohydnum gelatinosum

Aug uz trūdošiem celmiem, parasti grupā.

Recekļainā leocija
Leotia lubrica

Aug uz zemes pie lapkokiem, g/k baros.

Kārklu (vītolu) citīdija
Cytidia salicina

Aug vēsumā uz nokaltušiem vītolu zariem.

Ķiršu kausreceklene
Craterocolla cerasi

Aug vēsumā uz ķiršu u.c. lapkoku koksnes.

Dzīslotā skaldlapīte
Schizophyllum amplum

Aug vēsumā uz beigtas apšu u.c. koksnes.

Gļotainā holveja
Holwaya mucida

Sērkociņ- vai diskveida, uz liepu koksnes.

Suga pagaidām bez latv. nosauk.
Neobulgaria pura

Aug rudenī uz trūdošas lapkoku koksnes.


Dažādu veidu pūpēžsēnes

Bumbuļveidīgas, lielākoties virszemē esošas sēnes, kurām pēc nobriešanas apvalks pārplīst, tā izlaižot sporas gaisā.


Mīkstas konsist. pūpēžsēnes (7 sugas)
Langermannia, Calvatia, Lycoperdon

Pūpēžsēnes ar salīdzinoši mīkstu konsistenci. Kamēr
iekšieni aizpildošā gleba ir balta un stingra, ir ēdamas.


Cietas konsist. pūpēžsēnes (4 sugas)
Scleroderma, Rhizopogon

Pūpēžsēnes ar salīdzinoši cietu konsistenci. Vienas ir
jebkurā vecumā indīgas (cietpūpēži), citas ir ēdamas.


Pūpēdīšu bļodenīte
Disciseda bovista

Pūpēžsēne ar bļodveida pamatni.

 

Zemestauki

Zvaigžņveida
 
"Olas", no kurām spēji izaug kāti ar smirdīgām galotnēm. Pūpēdīši, kuriem ārējais apvalks plīstot izveido "zvaigzni".


Zemestauki, mutīnes, tausteklenes (6 sugas)
Phallaceae

 Šādas sēnes sākumā ir olveida; tad no "olas" spēji izaug 
 "kāts" ar smirdīgu vielu galotnē; šo vielu drīz noēd mušas.


Zemeszvaigznes (11 sugas)
Geastrum

Zemeszvaigznes ir nelieli pūpēdīši, kuru ārējais apvalks 
atveroties saplīst daivās, tā padarot sēni zvaigžņveidīgu.

 

Klājeniskas uz koksnes

Koksnainas uz koksnes
 
Sēnes, kuras aug uz koksnes un kuru augļķermeņi tur veido plašu, taču plānu slāni (šajā ziņā tās atgādina klājpiepes). Pēc konsistences koksnaini cietas un tādēļ īpaši ilgmūžīgas sēnes, kas aug uz nedzīvas koksnes (stāvošas vai kritušas).


Brants, pergamentsēne, vaskaines, ...
Serpula lacrymans, Phlebiopsis gigantea, Peniophora, ...

Viena bojā koka būves, otra koksni sargā, citas noārda.


Ksilāriju dzimtas sēnes u.c.
Xylariaceae etc.

Dažas no diezgan daudzajām šīs dzimtas sēnēm.

 

Uz augu zaļajām daļām

Pilnīgi vai g/k pazemē
 
Sēnes, kuras aug uz augu zaļajām (nodzeltējušajām) daļām. Sēnes, kuras aug vien pazemē (vai nedaudz izspraucas ārā).


Rūsassēnes, kļavu ritisma u.c.
Exobasidium, Puccinia, Rhytisma, Sebacina, ...

Rūsassēnes, kļavu ritisma, brūkleņu eksobazīdija u.c.


Īstās u.c. trifeles, jumjupūpēži
Tuber, Choiromyces, Elaphomyces, Rhizopogon, ...

Jumjupūpēži, briežtrifeles, cūktrifeles, īstās trifeles.


Visvisādas vēl citādākas

Dažnedažādas sēnes, kuras pēc formas, uzbūves u.c. nav ietilpināmas itin nevienā no augstāk izdalītajām sēņu grupām.


Rumpuču skrimslene
Guepinia helvelloides

Skrimšļaina sēne, aug pušķos un grupās.


Zemes kārpsēne
Thelephora terrestris

Sīksta rozetveida sēne ar bārkstainu malu.


Lāpstenītes (abas 2 sugas)
Spathularia

Mazas, lāpstveida, aug uz augsnes, retas.

Ieritinātā kudonija
Cudonia circinans

Sīciņa sēne, kas aug bariņos uz zemes.

Cinobrsarkanā nektrija
Nectria cinnabarina

Aug uz sprunguļiem un sprungulīšiem.

Suga pagaidām bez latv. nosauk.
Spinellus fusiger

Kniepadatveidīga sēne, aug uz sēntiņām.


Dižskābaržu fleogēna
Phleogena faginea

Aug baros uz dižskābaržu u.c. lapu
koku mizas un atmirušas koksnes.


Purvu micīte
Mitrula paludosa

Aug uz augu paliekām slapjumos,
ļoti seklos stāvošos ūdeņos. Reta.


Vecsēņu saraine
Tilachlidium brachiatum

Aug uz trūdošām sēņu (lapiņsēņu,
tauriņpiepju, kā arī citu) atliekām.


Cirtainā kroklapīte
Plicaturopsis crispa

Aug lielās grupās uz atmirušas lapukoku koksnes.


Kopaugošā sistotrema
Sistotrema confluens

Aug ciešās grupās uz zemes.

Ģints pagaidām bez latviskā nosaukuma
Hymenoscyphus

Aug baros uz atmirušas koksnes vai augu atliekām.

Ģints pagaidām bez latviskā nosaukuma
Pilobolus

Aug baros aug uz sadalošamies zālēdāju izkārnījumiem.

Ģints joprojām bez latviskā nosaukuma
Hypomyces

Ļoti sīciņas, aug masveidā uz daudz lielākām sēnēm,
ietekmējot šo sēņu krāsu, morfoloģiju un konsistenci.

Dzeltenpēdeņu pelējums
Penicillium brevicompactum

Dzeltenpēdeņu pelējuma sīko sēnīšu masa plānā koši
zaļganzilā slānī pārklāj lipīgo dzeltenpēdeņu lapiņas.

Suga pagaidām bez latviskā nosaukuma
Sporophagomyces chrysostomus

Aug uz parastajām plakanpiepēm (uz to apakšpusēm),
barojoties no to sporām. Atgādina balti brūnas spalvas.

Suga pagaidām bez latviskā nosaukuma
Camarops petersii

Aug uz ozolu kritalām (vietās bez mizas). Ārkārtīgi reta.
Pēc apvalka plīšanas atgādina melnu aci ar skropstām.

Piepju hipokreja
Hypocrea pulvinata

Aug uz parastajām apmalpiepēm (uz to augšpusēm) 
un dažām citām piepēm. Atgādina sīkus spilventiņus.


Koksnes sēņu izraisīti veidojumi

Veidojumi, kurus izraisa specifisku sēņu klātbūtne koksnē: plaši pazīstamās vējslotas un mazāk pazīstamie ledusmati.


Vējslotas
Taphrina

Šīs sēnes liek viedoties bieziem sīku zariņu murskuļiem.


Ledusmati
Exidiopsis effusa

Sēne liek ledum veidoties nevis kārtiņā, bet pavedienos.

 

 

Vietnes sadaļas

 

Titullappuse