 |
 |
|||||||
|
"Citādās" sēnes Various other fungi |
||||||||
|
|
|||||||
|
"Citādās" sēnes Various other fungi |
||||||||
 |
|
Ar 'citādām' domātas gan sēnes, kam cepurītes apakšā ir nevis stobriņi vai lapiņas, bet adatiņas; gan sēnes, kam nav cepurītes kā tādas: kausveidīgas, vālesveidīgas, koraļļveidīgas, zvaigžņveidīgas, želejveidīgas... To vidū ir lāčpurni, zemestauki, pūpēži, zemeszvaigznes u.c. Neprofesionāla sēņu interesenta ērtībai sugas šeit ir sadalītas pa grupām pēc ārējām pazīmēm (izskata, konsistences u.c.), nevis pēc zinātniskās sugu sistemātikas! |
|
|
| Gaileņveida | Ar adatiņām | Sakrokotas | Kausveida lielas | Kausveida mazas | Kausveida sīkas | Ligzdveida | Tūtasveida |
| Uz augu zaļumiem | Uz citu sugu sēnēm | Uz dzīvnieku atkritumiem | Galvenokārt pazemē | Visvisādas citādākas |
|
Lai cik dīvaini tas varbūt arī liktos, 'citādo' sēņu vidū ir pat visparastākās gailenes un dažas tām ārēji līdzīgu sēņu sugas. Pamats: 'cepurītes' tām patiesībā nav nodalītas no 'kātiņa', bet 'lapiņas' - no 'cepurītes' (tās ir tikai augļķermeņa krokas). |
|
  
Parastā gailene un tai ne vien ārēji līdzīgas, bet patiesi radniecīgas sēnes. |
Gailenēm tikai šķietami līdzīga, ļoti reti sastopama sēne. |
| Sēnes ar kompaktu augļķermeni, kuram apakšpusē ir nevis stobriņi (kā bekām, piepēm) vai lapiņas, bet sīkas adatiņas. |
|
Adateņsēnes, no augšas līdzīgas gailenei. |
Adateņsēnes ar izteikti zvīņainu augšpusi. |
|
Dižadatenes (visas 3 sugas) 
Daža smalki koraļļveidā sazarota, cita vienkāršāka pēc |
Brūnzobes un baltzobes 
Ar bālganām, vēlāk tumstošām adatiņām; aug uz zemes, |
|
Miniatūra sēne uz nokritušiem čiekuriem. |
Sīksta adateņsēne ar gludu augšpusi. |
|
Prāva receklim līdzīga sēne ar adatiņām. |
Aug uz dzīviem lapkokiem bojājumu vietās, |
| Sēnes ar adatiņām, taču klājeniskas (ar plašu un plānu, substrātam piekļautu augļķermeni) sk. 'Klājeniskas uz koksnes'. |
| Sēnes, kurām augļķermeņi ir daždažādā veidā stipri sakrokoti (un ir bez stobriņiem, lapiņām vai adatiņām apakšpusē). |
|
Sēnes ar dažādu neregulāru krokojumu. |
Pavasara sēnes ar šūnveida krokojumu. |
Pavasara sēnes ar/bez viļņveida krokām. |
|
Uzpūstā saknene 
Krokota rudens sēne pilnīgi bez kātiņa. |
Krokainais rumpucis 
Stipri krokota vasaras un rudens sēne. |
Dobais rumpucis 
Mēreni krokota vasaras un rudens sēne. |
|
Elastīgais rumpucis 
Mēreni krokota vasaras un rudens sēne. |
Tumšais rumpucis 
Mēreni krokota vasaras un rudens sēne. |
Krokainā jodausene 
Ļoti mitrās vietās uz kritalām augoša sēne. |
|
Kruzuļaina, mainīga, piepēm līdzīga daudzgadīga sēne. |
Ļoti liela, aug rudens pusē g/k uz skujukoku pamatnēm. |
| Sēnes, kuru augļķermeņiem ir paprāvu (nedaudzi līdz vairāki centimetri diametrā) kausiņu vai pat padziļu toverīšu forma. |
|
Agri pavasarī ļoti bieži sastopama sēne. |
Agri pavasarī augoša it kā ļoti reta sēne. |
Agri pavasarī augoša it kā ļoti reta sēne. |
|
Kausa rumpucis 
Pavasara pusē paretam sastopama sēne. |
Kelē rumpucis 
Vēlā pavasarī ārkārt. reti sastopama sēne |
Melnais (ādainais) rumpucis  
Pavasara pusē ārkārt.reti sastopama sēne. |
|
Dzīslainais kauslāčpurns 
Vēlā pavasarī visai reti sastopama sēne. |
Oranžā spulgaine (zeltainā aleirija) 
Rudens pusē pabieži sastopama sēne. |
Sakņkāta sovierbiella 
Rudens pusē ārkārt.reti sastopama sēne. |
|
Īstās kaussēnes (4 sugas) 
Gada siltākajā pusē sastopamas sēnes. |
| Sēnes, kuru pieaugušiem augļķermeņiem ir nelielu (diametrā centimetrs vai divi) kausiņu forma; vairākums aug grupās. |
|
Pavasarī uz balto vizbuļu sakneņiem. |
G/k pavasarī, uz augsnes pie skujkokiem. |
Dažādos gadalaikos uz nedzīvas koksnes. |
|
Melnbaltais rumpucis 
Tikai pavasarī, smilšainos priežu mežos. |
Kātkausa rumpucis 
Rudens pusē, uz nobirām (reti - koksnes). |
Daudzveidīgā melnkausene 
Rudens pusē, uz koksnes, ciešās grupās. |
|
Puslodes humārija 
Rudens pusē uz augsnes, biežāk vienpata. |
Glāzenītes (abas 2 sugas) 
Visu vasaru un rudenī, uz augsnes un citur. |
Smiltāja zemesactiņa  
Virszemē novērojama vasarā un rudenī. |
| Sēnes, kuru augļķermeņiem ir sīku (diametrs zem centimetra) seklu kausiņu vai disku forma; aug lielās ciešās grupās. |
|
Aug rudens pusē uz trūdošas koksnes. |
Aug vasarā un rudenī smilšainā augsnē. |
Aug rudens pusē uz trūdošas koksnes. |
|
Bisonektrijas (abas 2 sugas) 
Aug pavasarī uz briežu u.c. zvēru mēsliem. |
Spurdžu ciborija 
Aug agrā pavasarī uz dažu koku spurdzēm. |
Dzegužlinu sūnkausene 
Aug rudenī uz matainā & kadiķu dzegužlina. |
|
Citronu bisporella 
Aug rudens pusē uz nedzīvas koksnes. |
Suga pagaidām bez latv. nosauk. 
Ļoti sīka, aug baros uz nedzīvas koksnes. |
Molīzijas (ģints vispār) 
Sīciņa, aug uz nedzīvas lapkoku koksnes. |
| Sīkas sēnes (<1 cm), kuras izskatās kā ligzdiņas ar oliņām. | Nelielas sēnes, kuras izskatās kā vaļīga tūta vai zvēra auss. |
|
Aug grupās uz mirušas kosnes u.c. organ. substrātiem. |
Aug uz augsnes pa vienai vai mazās grupās. |
| Koraļļveidā sazarotas sēnes, gan lielas, gan mazas. Vienas aug uz trūdošas koksnes (arī slēptas), citas - uz augsnes. |
|
Smalki sazarota ar sīkām adatiņām galos; reizēm ir pat |
Zaru galotnes ir kā miniatūri 4-žuburu svečturi; paretam |
|
Korallenes (šeit: 5 sugas) 
Koraļļveidīgi sazarotas, zari ir visumā taisni un paralēli; |
Lentārijas (šeit: 2 sugas) 
Sīkas,
koraļļveidīgi sazarotas, aug uz trūdošas koksnes, |
|
Vārpstenes (visas 3 sugas) 
Sarežģītā veidā zarotas, īpaši - galos; zari stipri izlocīti; |
Kārpsēnes (šeit: 4 sugas) 
Samērā vienkārši zarotas, ar ādainu konsistenci. |
|
Lipīgā zaraine 
Pavāji sazarotas; aug uz koksnes (g/k augsnē slēptas). |
Briežu ksilārija 
Maza, nereti ir kā brieža ragi, aug grupās uz koksnes. |
|
Lavandas vālene 
U-veidā vien-/divkārši zarota; violetos vai ametista tonos. |
Safrāna zarvālene 
Atkārtoti U-veidā zarota; ar izteiktiem kātiņiem; maza. |
|
Nenoskaidrotas (šobrīd 3 sugas) 
Koraļļveida sēnes, kurām sugas neesam noskaidrojuši. |
Vālesveida, stiebrveida un tml.
| Pēc formas vālesveida, stiebrveida vai tml. un aug uz ļoti dažādiem substrātiem: augsnes, koksnes, kūniņām, sēnēm. |
|
Pārsvarā lielas (līdz ~20 cm augstas), aug uz augsnes. |
Mazas, parazitē uz pazemes sēnēm, kūniņām vai tml. |
|
Stobrenes (abas 2 sugas) 
Ļoti slaidas sēnes, diezgan augstas; aug uz nobirām. |
Vālenes (šeit: 3 sugas) 
Paprāvas (vairākus cm augstas) sēnes, aug uz zemes. |
|
Vārpstenītes (šeit: 2 sugas) 
Tievas stobrveida sēnes, aug uz zemes, parasti grupās. |
Hipokrejas (2 vālesveidīgās) 
Paresnas sēnes, aug uz koksnes vai meža nobirām. |
|
Neliela, aug grupās uz zemes. |
Neliela, aug grupās uz trūdošas koksnes. |
| Pēc formas ļoti dažādas sēnes, taču it visas - želejveida vai skrimšļainas. Vienas aug uz koksnes, citas - uz augsnes. |
|
Aug uz samērā nesen mirušas koksnes. |
Parazitē uz koksni noārdošajām sēnēm. |
Aug uz zemes pie lapkokiem, g/k baros. |
|
Rumpuču skrimslene 
Aug pušķos, grupās šķietami uz zemes. |
Parastā adatreceklene
Aug uz trūdošiem celmiem, parasti grupā. |
Suga pagaidām bez latv. nosauk.  
Aug vasara un rudeni uz lapkoku koksnes. |
|
Purpurlāsenes (abas 2 sugas) 
Aug rudenī uz beigtas lapkoku koksnes. |
Kārklu (vītolu) citīdija 
Aug vēsumā uz nokaltušiem vītolu zariem. |
Ķiršu kausreceklene 
Aug vēsumā uz ķiršu u.c. lapkoku koksnes. |
|
Gļotainā holveja 
Sērkociņ- vai diskveida, uz liepu koksnes. |
Suga pagaidām bez latv. nosauk. 
Aug rudenī uz trūdošas lapkoku koksnes. |
Aug dažādos laikos uz mirušas koksnes. |
|
Dzīslotā skaldlapīte  
Aug vēsumā uz beigtas apšu u.c. koksnes. |
| Bumbuļveidīgas, lielākoties virszemē esošas sēnes, kurām pēc nobriešanas apvalks pārplīst, tā izlaižot sporas gaisā. |
|
Pūpēžsēnes ar salīdzinoši mīkstu konsistenci. Kamēr |
Maza, ar bļodveida pamatni. |
Pūpēžsēnes ar salīdzinoši cietu konsistenci. Vienas ir |
|
Mazs, taču ar garu kātiņu. |
| "Olas", no kurām spēji izaug kāti ar smirdīgām galotnēm. | Pūpēdīši, kuriem ārējais apvalks plīstot izveido "zvaigzni". |
|
Šādas sēnes sākumā ir olveida; tad no "olas" spēji izaug |
 
Zemeszvaigznes ir nelieli pūpēdīši, kuru ārējais apvalks |
| Sēnes, kuras aug uz koksnes un kuru augļķermeņi tur veido plašu, taču plānu slāni (šajā ziņā tās atgādina klājpiepes). | Pēc konsistences koksnaini cietas un tādēļ īpaši ilgmūžīgas sēnes, kas aug uz nedzīvas koksnes (stāvošas vai kritušas). |
|
 
Viena bojā koka būves, otra koksni sargā, citas noārda. |
Dažas no diezgan daudzajām šīs dzimtas sēnēm. |
| Sēnes, kuras aug uz augu zaļajām (nodzeltējušajām) daļām. | Sēnes, kuras aug uz lielākām citu sugu sēnēm. |
|
Rūsassēnes, kļavu ritisma, brūkleņu eksobazīdija u.c. |
Beku un bērzlapju "pelējumi", vecsēņu saraine u.c. |
| Sēnes, kuras aug vien pazemē (vai nedaudz izspraucas ārā). | Sēnes, kuras aug uz dzīvnieku atliekām vai to izkārnījumiem |
|
 
Jumjupūpēži, briežtrifeles, cūktrifeles, īstās trifeles. |
Zemes bisonektrija, onigenas, Pilobolus ģints sēnes. |
| Dažnedažādas sēnes, kuras pēc formas, uzbūves u.c. nav ietilpināmas itin nevienā no augstāk izdalītajām sēņu grupām. |
|
Skrimšļaina sēne, aug pušķos un grupās. |
Sīksta rozetveida sēne ar bārkstainu malu. |
Mazas, lāpstveida, aug uz augsnes, retas. |
|
Aug lielās grupās uz atmirušas lapkoku koksnes. |
Aug rudens pusē blīvās grupās uz atmirušas koksnes. |
|
Suga pagaidām bez latviskā nosaukuma 
Aug uz ozolu kritalām (vietās bez mizas). Ārkārtīgi reta. |
Ģints pagaidām bez latviskā nosaukuma 
Aug baros uz atmirušas koksnes vai augu atliekām. |
|
Sīciņa sēne, kas aug bariņos uz zemes. |
Aug uz sprunguļiem un sprungulīšiem. |
|
Dižskābaržu fleogēna 
Aug baros uz dižskābaržu, kā arī citu lapu |
Melnā celmlodīte 
Submilimetra izmēru sēne melnas lodītes |
|
Ūdeņu sīkmicīte  
Aug ļoti seklos ūdeņos uz trūdošiem lapu |
Purvu micīte 
Aug uz augu atliekām slapjumos un |
|
Aug ciešās grupās uz zemes. |
Koksnes sēņu izraisīti veidojumi
| Veidojumi, kurus izraisa specifisku sēņu klātbūtne koksnē: plaši pazīstamās vējslotas un mazāk pazīstamie ledusmati. |
|
Šīs sēnes liek viedoties bieziem sīku zariņu murskuļiem. |
Sēne liek ledum veidoties nevis kārtiņā, bet pavedienos. |
|
|
