Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Citādās 

Ledusmati, kurus izraisa koksnes sēne
Exidiopsis effusa
 

Ledusmati veidojas uz atmirušas koksnes, kurā iemitinājusies šī sēne, īpašos meteoapstākļos: kad temperatūra ir mazliet zem nulles un vairākas stundas paliek tikpat kā nemainīga. Domājams, ka sēnes izdalītie ķīmiskie savienojumi, darbodamies kā kristalizēšanās inhibitori, kavē no koksnes porām izspiestajam mitrumam saplūst vienlaidus ledus kārtiņā, un tās vietā no koksnes stāvus "aug" ledus pavedieni ar diametru ~0,01 milimetrs. Tā kā vajadzīgie apstākļi iestājas ne tik bieži, ledusmati ir novērojami salīdzinoši reti, pat ja sēnes pārņemtās koksnes apvidū ir diezgan daudz.

 

Hipotēzi, ka ledusmatus izraisa koksnē mītoša sēne, jau 1918. gadā izvirzīja ģeofiziķis Alfreds Vegeners (plātņu tektonikas teorijas pamatlicējs!). Taču tikai 2015. gadā fiziķis Kristians Meclers, ķīmiķe Diana Hofmane un bioloģe Gizela Proisa kopīgiem spēkiem pārliecinoši konstatēja, ka šādu veidojumu izraisītāja ir koksnes sēne Exidiopsis effusa, kā arī principā izskaidroja procesa fizikālo pusi; tomēr virkne detaļu aizvien ir neskaidras.

 

Tā kā atbilstošos laikapstākļos ledusmati ir Latvijā novēroti diezgan daudz kur, turklāt vēl grupās, jādomā, ka to sēne ir šeit ieviesusies jau sen, tikai tiem nav pievērsta uzmanība. Pirmie mums zināmie (pēc plašākiem meklējumiem) dokumentālie apliecinājumi par ledusmatiem ir fotogrāfijas, ko 2009.-2011. gadā Bērzaunē un divviet Gaujas nacionālajā parkā ir uzņēmuši Aina Karavaičika, Diāna Meiere un Edgars Mūkins. Taču, par cik šīs parādības saistība ar sēnēm bija vēl tīri spekulatīva un neizdaudzināta, foto palika nepublicēti vai vismaz neievēroti līdz 2015. gada rudenim, kad nāca klajā augstāk minētais pētījums. Toties kopš 2015./2016. gadu mijas Tīmeklī (vietnē dabasdati.lv, sociālajos tīklos, ziņu portālos u.c.), kā arī drukātajā presē ir ievietoti jau daudzi desmiti fotoliecību par ledusmatiem dažādās Latvijas vietās, kuras izkaisītas pa visu valsts teritoriju.

Ledusmati virs Gaujas senlejas kreisā krasta augšpus Siguldas 2017. gada 31. decembra pēcpusdienā. (Tajās pat stundās novēroti arī pie Daudas.)

Ledusmati Gaujas senlejā (labajā krastā) 2011. gada 28. decembra krēslas stundā (rīta vai vakara, nav droši fiksēts). Tā ir viena no pirmajām mūsu 
zemē pamanītajām ledusmatu veidošanās vietām. Patlaban dažu km rādiusā zināmas vēl vairākas citas, gan mūsu pašu, gan citu novērotāju uzietas.

Tie paši ledusmati Gaujas senlejā 2011. gada 28. decembrī, kuri redzami attēlā augstāk labajā pusē, tikai apmēram divas reizes lielākā palielinājumā.

Ledusmati Gaujas senlejā (kreisajā krastā) 2015. gada 28. decembrī. Saules stariem nebija izdevies tos izkausēt pat vēl pēcpusdienā (apm. 14:45).

Ledusmati 2015. gada 28. decembrī turpat Gaujas senlejā (kreisajā krastā), tikai uz cita sprunguļa un stiprāk palielināti.

Šīs lappuses foto ir no trim mūsu uzietām atradnēm Gaujas nacionālajā parkā (Siguldas un Krimuldas apkārtnē).

Citādās