Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Citādās 

Toverīšu sarkosoma
  Sarcosoma globosum  
 

Tumši brūna, sākumā lodveidīga, vēlāk muciņ- vai toverīšveidīga askusēne ar diametru līdz 6(9) cm un augstumu līdz 12 cm, kuras iekšpusi aizpilda gaišpelēka želejveida viela (kamēr atrodas augļķermenī, no ārpuses šķiet tumša). Atrodama uz augsnes pārsvarā mitros egļu mežos lielākoties agrā pavasarī tūlīt pēc sniega nokušanas, taču arī ziemas atkušņos, reizēm pat jau pavēlā rudenī. Latvijā ilgu laiku skaitījusies ārkārtīgi reti sastopama, tāpēc ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā (0. kategorijā) un iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā; tomēr pēdējos gados novērota arvien biežāk.

 

Par sugas klātbūtni Latvijā, Tukuma apriņķa Putniņu mežā rakstījis Heinrihs Skuja 1936. gadā, tomēr konkrēto pirmās atrašanas gadu nav norādījis. Kopš 2000. gada atkal vairākkārt atrasta Tukuma apkārtnē, taču citā vietā, bet 2005. gadā beidzot konstatēta vēl vienā reģionā - Valkas novadā. Kopš 2012. gada dažādās valsts daļās gandrīz ik pavasari ir uzieta vismaz viena jauna atradne, un 2017. gadā. bija zināmas jau 14 (sk. atradnes). Lielākā daļa atradņu ir koncentrētas trijos reģionos: Kurzemes austrumos, Vidzemes ziemeļaustrumos, Latgales vidus- un austrumdaļā. (sk. karti). Pēdējos gados atradnēs novērotais eksemplāru skaits bieži vien ir bijis daži desmiti, dažās - virs simta, bet divās - pat daži simti (sk. ziņojumus). Tādējādi sugas sastopamība ir būtiski lielāka, nekā uzskatīja agrāk (tomēr, vidēji ņemot, ne tāda kā 2015. gadā, kurš bijis šai sēnei īpaši labvēlīgs). Arī augļķermeņu veidošanās periods izrādījies daudz ilgāks: nevis tikai agrā pavasarī, bet gan jau no mēreni vēla rudens (Ainara Gaida novērojumi).

 

2020. gadā, kad meteoroloģiskā ziema faktiski neiestājās, par daudzām toverīšu sarkosomām (līdz pat pāris simtiem vienā atradnē) dažādos Latvijas nostūros ir ticis ziņots jau kopš janvāra vidus, bet pavasarī tās uzietas arī vairākos reģionos, kuros agrāk nebija sastaptas (t.sk. pirmo reizi valsts vidusdaļā, proti, Siguldas novada Allažu pagastā).

 ♦ ♦ ♦  Latvijas Mikologu biedrības Gada sēne 2006  ♦ ♦ ♦ 

Sugas papildu lappuses:

Ļoti lieli sarkosomu eksempl.

Kā aug sarkosomas pavasarī

Kā (ne)aug sarkosomas ziemā

Sarkosomas dažādās atradnēs

Pirmsākumā toverīšu sarkosomas augļķermenis ir slēgts, tad augšā parādās neliela atvere (pa kreisi). Tai plešoties, sēne kļūst muciņveidīga (pa labi)

Uz vecumu toverīšu sarkosoma kļūst gandrīz bļodveidīga, bet tās ārējā virsma arvien vairāk sakrunkojas.

Toverīšu sarkosomas kausiņā ir gaišpelēka želejveida viela, pēc kuras tā ir viegli atšķirama no citādi diezgan līdzīgās krātera urnulas.
(Šeit redzamo toverīšu sarkosomas eksemplāru dzīves gaitu divu mēnešu garumā sk. papildlappusē "Kā aug sarkosomas pavasarī".)

Toverīšu sarkosomas želejveida pildījums patiesībā ir gaiši pelēks, lai arī neatpletušās kausiņa tumšajā iekšpusē tas šķiet gandrīz melns.

Lai arī suga skaitās ļoti reti sastopama, vairākas zināmās atradnes ir visai ražīgas - desmitiem, reizēm simts vai pat simtiem augļķermeņu vienkopus.

Visi šīs lappuses foto ir no atradnes Apes novada Gaujienas pagastā.
Pateicamies Ainaram Gaidim, kurš uz turieni aizveda mūsu fotogrāfu!

Pateicamies arī visiem citiem regulārajiem un epizodiskajiem ziņotājiem,
kuri ir palīdzējuši un palīdz apzināt šīs retās sēņu sugas izplatību Latvijā!

 

Citādās