Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

"Citādās" sēnes

Bisītes
 

Bisītes ir prāvas vai lielas askusēnes ar dažādā veidā neregulāri krokotām brūnām cepurītēm un gaišiem kātiņiem, lielākoties pavasara pusē augošas. Biežāk sastopamo un plašāk pazīstamo sugu bisītes ir indīgas, taču ar pareizu termisko apstrādi tās ir iespējams padarīt ēdamas (sk. zemāk).

Tautā bisītes ļoti bieži dēvē par "murķeļiem", taču patiesībā šis aizguvums no vācu Morchel oriģinālvalodā nozīmē lāčpurnu (bisīte vāciski ir Lorchel). Par cik šī vārda neviennozīmīgā izpratne var izraisīt veselībai bīstamus pārpratumus, visdrošāk būtu no nosaukuma "murķeļi" vispār atteikties.

 

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!




Parastā bisīte
Gyromitra esculenta
Pavasarī ļoti bieži sastopama prāva sēne.
Dižā bisīte
Gyromitra gigas
Pavasarī pareti sastopama paliela sēne.
Vairoga bisīte
Discina perlata (Gyromitra perlata)
Pavasarī pareti sastopama vidēja sēne.


Apaļsporu bisīte
Gyromitra sphaerospora
Vēlā pavasarī un agrā vasarā sastopama varena sēne, ārkārtīgi reta: zināma vienā vienīgā vietā (2017- 2019).
Rudens bisīte
Gyromitra infula
Rudenī pabieži sastopama augsta (līdz ~20 cm) sēne.

© Diāna Meiere (pēcapstrāde: Edgars Mūkins)

Garkāta bisīte
Gyromitra longipes
Pavasarī augoša sēne, kura no parastās bisītes atšķiras ar pilnīgi melnu cepurīti,  kā arī garāku un tievāku kātiņu. Ārkārtīgi reta: ir zināma vienā vienīgā vietā (2019). Jaunākais novērojums (2020) ir izraisījis zināmas šaubas par piederību šai sugai.

 Citas bisīšu sugas Latvijā nav konstatētas.


Parastā un dižā bisīte – indīgas vai ēdamas?

Atbilde ir: gan indīgas, gan ēdamas! No vienas puses, parastā un dižā bisīte ir izteikti indīgas sēnes, tā ka pasaulē reģistrēti pat daži letāli iznākumi. No otras puses, tajās esošais toksīns (giromitrīns), pretēji daudzu citu sēņu toksīniem, karstumā noārdās, un tā atliekas var tikt izvadītas ārā no sēnes. Tādējādi pēc pareizas termiskās apstrādes bisīte kļūst ēdama. Taču jārēķinās, ka pareizā apstrādes procesa pārkāpums paviršības vai nejaušības dēļ var izraisīt nopietnu saindēšanos. Tādēļ parasto (arī dižo) bisīšu ievākšana un lietošana uzturā tomēr ir saistīta ar risku, no kura labāk būtu izvairīties.

Kā pareizi apstrādāt bisītes, lai nesaindētos?

Drošas termiskās apstrādes process, kuru, atsaucoties uz prof. Perti Heinonenu (Somija), savā grāmatā "Sēnes ir visur" izklāsta Edgars Vimba, ir šāds:
 ● bisītes jānovāra 10 minūtes lielākā ūdens daudzumā (labi ventilētā telpā, lai nesaelpotos indīgos izgarojumus!);
 ● novārījuma ūdens jānolej un sēnes kārtīgi jānoskalo ar aukstu tekošu ūdeni;
 ● vēlreiz jānovāra 10 minūtes, ūdens atkal jānolej un sēnes vēlreiz jānoskalo.
Būtībā tādu pašu procedūru ievēroja arī senes.lv veidotāji, kad vēlējās novērtēt, kā garšo gan parastā, gan dižā bisīte. Tomēr ikdienā no tām atturas! Lai toksīna (giromitrīna) noārdīšanās un izvadīšanās no sēnēm uzsāktos vēl pirms vārīšanas, dažkārt bisītes ilgstoši kaltē (pat pusgadu) vaļējā traukā. Bisītes tikai cepot bez iepriekšējas novārīšanas, toksīna noārdīšanās un īpaši - izvadīšanās norit daudz neefektīvāk, un risks saindēties ir visai augsts.

 

Vēl no mūsu fotoarhīva

Parastās bisītes: viena vēl pavisam maza aprīļa sākumā, otra jau krietnos izmēros maija sākumā (2019).

Parastās bisītes garā rindā gar izcirtuma apstādīšanas gaitā izveidoto vagu (2013).

Vairoga bisītes diezgan lielā grupā pie vecas egles (2014).

Vairoga bisītes no grupas, kura redzama augstāk, tuvplānā (2014).

"Citādās" sēnes

 

Bekas

 

Lapiņsēnes

 

Piepes