Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

 

Piepes

 

Vēl citas

Visas bekas
Boletes
 

Bekas ir cepurīšu sēnes, kurām cepurītes apakšā ir sporas saturošie stobriņi (t.i., bekas ir stobriņsēnes); to atveres šķiet kā sīkas poras.
Šajā galerijā ietvertas visas Latvijā droši konstatētās beku sugas (nedaudzas visretākās bez foto, jo tādi šīm sugām Latvijā nav uzņemti).

 

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!

 
Baravikas un
tām radniecīgās
Apšubekas
un bērzubekas
Sviestbekas
(arī priežubeka)
Samtbekas
(arī lāčubeka)
Visvisādas
citādas bekas
Nenoskaid-
rotas bekas

 Latvijā tikai nesen atrastajām beku sugām to galīgās (drošās) konstatēšanas gads ir norādīts attēla paraksta ailē.


 

!

Sugu klāsta jaunākie papildinājumi: dzeltenkāta lācītis jeb Leccinum crocipodium (2016.g. 5.sept.), kurš Latvijā tika konstatēts 2016. gadā.
Attēlu klāsta jaunākie papildinājumi: melnā zvīņbeka (2016.g. 16.aug.). dzīslkāta beka, sakņkāta beka, neīstā bērzubeka (2016.g. 25.jūl.).

 


Baravikas un tām radniecīgās bekas

 Baravikas un pārējās beku ģints (Boletus spp.) sēnes: raganbeka, dzīslkāta beka un citas - gan Latvijā sen zināmās, gan nesen konstatētās 




Egļu baravika
Boletus edulis
Uz kāta nespilgts tīklojums. Aug pie eglēm. Bieža.
Bērzu baravika
Boletus betulicola / Boletus edulis f. betulicola
Uz kāta nespilgts tīklojums. Aug pie bērziem. Bieža.
Priežu baravika
Boletus pinophilus
Uz kāta nespilgts tīklojums. Aug pie priedēm. Bieža.
 



Vasaras (ozolu) baravika
Boletus reticulatus
Uz kāta nespilgts tīklojums. Aug pie ozoliem. Pareta.
Parastā raganbeka
Boletus luridus / Suillellus luridus
Uz kāta sarkans tīklojums. Griezumā zilē. Bieža.
Pārslainā beka
Boletus erythropus / Neoboletus luridiformis
Uz kāta sarkanas pārslas. Griezumā zilē. Ļoti reta.
 

Foto: Inita Dāniele


Sakņkāta beka
Boletus radicans / Caloboletus radicans
Kāts bāli dzeltens, gluds.Griezumā zilē. Rūgta. Pareta.
Resnkāta beka
Boletus calopus / Caloboletus calopus
Uz sarkanā kāta - dzeltens tīklojums. Rūgta. Ļoti reta.
Velna beka
Boletus satanas / Rubroboletus satanas
Viscaur koša; kāts resns, daudzkrāsu. Ārkārtīgi reta.
 

Foto: Inita Dāniele

Foto: Inita Dāniele


Melnējošā beka
Boletus pulverulentus / Cyanoboletus pulverulentus
Piespiedumos ļoti strauji zilē, vēlāk nomelnē. Ļoti reta.
Sudrabainā beka
Boletus fechtneri / Butyriboletus fechtneri
Uz kāta dažkārt blāvs smalks tīklojums. Ārkārtīgi reta.
Dzīslkāta beka
Boletus projectellus / Aureoboletus projectellus
Uz kāta izteikts dzīslojums. Pareta,bet strauji izplatās.

Par vēl divām Latvijā atrastām, taču joprojām neatpazītām beku ģints sugām sk. apakšsadaļā "Joprojām nenoskaidrotas bekas".


Apšubekas (arī lācīši) un bērzubekas

 Lācīšu ģints (Leccinum spp.) bekas: apšubekas un tām ļoti līdzīgie lācīši, bērzubekas, kā arī divas Latvijā nesen konstatētās šīs ģints sugas




Parastā apšubeka (apškundziņš)
Leccinum aurantiacum + Leccinum albostipitatum
Griezumā palēnām tumsnē. Aug pie apsēm. Bieža.
Dzeltenbrūnā apšubeka
Lecinum versipelle (L.testaceoscabrum)
Griezumā palēnām tumsnē. Aug pie bērziem. Bieža.
Brūnā apšubeka
Leccinum duriusculum
Griezumā tumsnē. Aug pie apsēm un bērziem. Reta.
 



Sila lācītis
Leccinum vulpinum
Griezumā palēnām tumsnē. Aug pie priedēm. Reta.
Ozolu lācītis
Leccinum quercinum
Griezumā palēnām tumsnē. Aug pie ozoliem. Reta.
Baltā apšubeka
Leccinum percandidum
Visādi tāda pati kā dzeltenbrūnā, tikai balta un reta.
 



Parastā bērzubeka
Leccinum scabrum
Griezumā krāsu nemaina. Aug pie bērziem. Ļoti bieža.
Sarkstošā bērzubeka
(Leccinum oxydabile)
Griezumā mazliet sārtojas. Aug pie bērziem. Ļoti reta.
Raibā bērzubeka
Leccinum variicolor
Kāta pamatne griezumā zilē. Aug pie bērziem. Pareta.
 



Melnā bērzubeka
Leccinum melaneum (L.roseofractum)
Griezumā krāsu nemaina. Aug pie bērziem. Reta.
Purva bērzubeka
Leccinum niveum (L.holopus)
Griezumā krāsu nemaina. Aug pie bērziem. Ļoti bieža.
Neīstā bērzubeka
Leccinum pseudoscabrum (L.carpini)
Griezumā tumsnē. Aug pie daž. lapukokiem. Ļoti reta.
 
Foto: Inita Dāniele
Dzeltenkāta lācītis
Leccinum crocipodium / Leccinellum crocipodium
Griezumā tumsnē. Aug g/k pie ozoliem. Ārkārtīgi reta.

Par vēl vienu Latvijā atrastu, taču joprojām neatpazītu lācīšu ģints sugu
sk. apakšsadaļā "Joprojām nenoskaidrotas bekas".


Sviestbekas (arī priežubeka un govjubeka)

 Sviestbeku ģints (Suillus spp.) pārstāves: parastā, graudainā un citas, t.sk. - priežu sviestbeka (priežubeka) un govju sviestbeka (govjbeka) 




Graudainā sviestbeka
Suillus granulatus
Ap kātu nav gredzena. Aug pie priedēm. Ļoti bieža.
Parastā sviestbeka
Suillus luteus
Kātu apjož gredzens. Aug pie priedēm. Ļoti bieža.
Purva sviestbeka
Suillus flavidus
Kātu apjož gredzens. Aug pie priedēm. Visai reta.
 



Zeltainā sviestbeka
Suillus grevillei
Kātu apjož gredzens. Aug g/kārt pie lapeglēm. Pareta.
Lipīgā sviestbeka
Suillus viscidus (S.aeruginascens)
Kātu apjož gredzens (izzūd). Aug pie lapeglēm. Reta.
Gaišā sviestbeka
Suillus placidus
Gredzena nav. Aug pie Veimuta priedēm. Ārkārtīgi reta
 


Priežu sviestbeka (priežubeka)
Suillus variegatus
Griezumā mēreni zilē. Aug zem priedēm. Ļoti bieža.
Govju sviestbeka (govjubeka)
Suillus bovinus
Sīka. Aug zem priedēm, nereti lielos baros. Ļoti bieža.

Par vēl vienu Latvijā it kā atrastu sviestbeku sugu, par kuru tomēr ir nopietnas šaubas, kā arī par vienu neatpazītu
sk. apakšsadaļā "Joprojām nenoskaidrotas bekas".


Samtbekas (arī lāčubeka)

 Samtbeku ģints (Xerocomus spp.) pārstāves: kazu, raibā un citas, t.sk. - lāču samtbeka (lāčubeka) un Latvijā nesen konstatētās samtbekas 




Kazu samtbeka
Xerocomus subtomentosus
Ar samtainu cepurīti zaļganos/brūnganos toņos. Bieža.
Raibā samtbeka
Xerocomus chrysenteron
Cepurīte ar smalku plaisājumu (parasti iesārtu). Bieža.
Kastaņbrūnā samtbeka
Xerocomus spadiceus
Ar samtainu cepurīti kastaņbrūnā krāsā. Stipri reta.
 



Bifeļādas samtbeka
Xerocomus bubalinus
Bieži nesamtaina. Specif. krāsojas griezumā. Pabieža.
Sarkanā samtbeka
Xerocomus rubellus
Ar koši sarkanu cepurītes virsmiziņu un kātu. Ļoti reta.
Grubuļainā samtbeka
Xerocomus pruinatus / Xerocomellus pruinatus
Ar grubuļainu un visai tumšu cepurītes virsu. Ļoti reta.
 

Foto: Juris Smaļinskis


Parazītiskā samtbeka
Xerocomus parasiticus / Pseudoboletus parasiticus
Parazitē uz cietpūpēžiem. Parasti aug bariņā. Ļoti reta.
Lāču samtbeka (lāčubeka)
Xerocomus badius
Mīkstums stingrs, griezumā nedaudz zilē. Ļoti bieža.

Par vēl vienu Latvijā it kā atrastu samtbeku sugu, par kuru tomēr ir nopietnas šaubas, kā arī par vienu neatpazītu
sk. apakšsadaļā "Joprojām nenoskaidrotas bekas".


Visvisādas citādas bekas

 Bekas no mazskaitlīgajām ģintīm - smilšbeku ģints (Gyroporus spp.) un citām: rudzupuķu smilšbeka, žultsbeka, piparbeka, melnā zvīņbeka utt. 




Rudzupuķu smilšbeka
Gyroporus cyanescens
Griezumā strauji un spēcīgi zilē, vēlāk izbalē. Pareta.
Kastaņu smilšbeka
Gyroporus castaneus
Mīkstums stingrs, griezumā krāsu nemaina. Ļoti reta.
Alkšņu zobiņbeka
Gyrodon lividus
Griezumā zilē. Aug pie alkšņiem. Vairs neskaitās reta.
 


Parastā žultsbeka
Tylopilus felleus
Ar rozīgu "švammīti". Rūgta pat pēc vārīšanas. Bieža.
Piparu rubīnbeka (piparbeka)
Chalciporus piperatus
Sīka, ar sarkanbrūnu "švammīti". Ar asu garšu. Pareta

Foto: Ilze Priedniece

Raupjā tumšbeka
Porphyrellus porphyrosporus
Viscaur patumša. Ar nejauku smaržu, garšu. Ļoti reta.
Melnā zvīņbeka
Strobilomyces strobilaceus
Viscaur klāta ar lielām tumšām zvīņām. Ārkārtīgi reta.


Joprojām nenoskaidrotas bekas

 Bekas, kurām suga nav noteikta, un beku sugas, par kuru atrašanu Latvijā nav īstas pārliecības. 




Beku ģints sēne Nr.1
Boletus sp.(?) No.1
Beku ģints sēne Nr.2
Boletus sp.(?) No.2
Lācīšu ģints sēne
Leccinum sp.(?)


Samtbeku ģints sēne
Xerocomus sp.(?)
Cepurītes virsmiziņa piespiedumos krāsojas pelēkzila!
Sviestbeku ģints sēne
Suillus sp.(?)
Kātiņa pats pats apakšgals acumirklī kļūst zili melns!

 Vēl viena beka, kas Latvijā atrasta 2014.g. un joprojām nav droši atpazīta, tiks iekļauta galerijas nākamajā versijā.

Zābakotā sviestbeka
Suillus cothurnatus var. hiemalis

Ziemeļamerikas suga, kura it kā atrasta Latvijā vienu reizi (1993.g.), taču bekai pavisam neparastā augtenē - smilšakmens alā (Kocēnu novada Vaidavas pagasta Patkula alā), turklāt viena vienīga. Tādējādi tā patiesībā varētu būt arī citas, mūsu reģionam parastākas beku sugas anomāls eksemplārs (viedoklis, kas ir populārs Latvijas mikologu sabiedrībā).

Aprikožu samtbeka
Xerocomus armeniacus

Eiropas suga, kura Latvijā it kā atrasta divas reizes, taču laikaposmā, kad vēl nebija kļuvusi pazīstama ārēji līdzīgā un, kā vēlāk izrādījās, pie mums diezgan izplatītā bifeļādas samtbeka. Tādējādi šķiet visai iespējams, ka patiesībā ir bijušas uzietas bifeļādas samtbekas (senes.lv viedoklis, kuram pamatā ir, cita starpā, šādas samtbekas atradums 2006.g. Jumpravā un sekojušie mēģinājumi noteikt tās sugu).

 

Rubīna samtbeka
Xerocomus rubinus (Chalciporus rubinus) / Rubinoboletus rubinus

Eiropas suga, kura it kā atrasta Latvijā vienu reizi (1977.g. pie Lubānas) un pat ierakstīta Sarkanajā grāmatā (1996.g.). Vēlāk šis novērojums atzīts par diezgan nepārliecinošu, un, sastādot Aizsargājamo sugu sarakstu, rubīna samtbeka tajā nav iekļauta (lai arī joprojām tīri formāli skaitās Sarkanajā grāmatā).

 

Galerija papildināta 05.09.2016
Galerija pārkārtota  22.10.2014

Vietnes sadaļas

 

Titullappuse