Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Visas bekas

Dzeltenkāta lācītis
Leccinum crocipodium / Leccinellum crocipodium
 

Nelielu izmēru beka (cepurītes diametrs līdz ~10 cm), jauna viscaur dzeltenīgos toņos, taču ar laika gaitā arvien tumšāku cepurītes virspusi. Stobriņu atveres citrondzeltenas, piespiedumā viegli brūnē. Uz blāvi dzeltenīgā kātiņa ir sīku brūnganu zvīņu veidots neregulārs raksts. Mīkstums salmu dzeltens, griezuma vietā pakāpeniski nomelnē. Aug kaļķainā augsnē zem ozoliem, paretam arī zem skābaržiem. Latvijā ir ļoti reta, atrasta tikai vienā nelielā reģionā. Ēdama, taču kā retumu labāk atstāt augam.

 

Pirmo reizi Latvijā ievērojusi Inita Dāniele 2016. gada 18. augustā Aizputes novada Lažas pagastā, dabas liegumā "Tebras ozolu meži", viņa pati arī noteikusi atraduma sugu. Mūsu vietne ir saņēmusi Signes Pucenas ziņu par šādas bekas atrašanu dažus kilometrus atstatu 2017. gadā 9. septembrī.

 

Ja esat puslīdz pārliecināti, ka esat reiz atraduši šādu beku, lūdzu sazinieties ar senes.lv (e-pasts).

 

 
 

Jauns dzeltenkāta lācītis ir viscaur dzeltenos toņos, taču ar laiku cepurīte kļūst arvien tumšāka
(sk. pārējos attēlus). Divu labajā pusē redzamo vecāko sēnes eksemplāru zilganpelēkā nokrāsa,
gan nav raksturīga šai sugai; domājams, ka to izraisījusi abu eksemplāru bojāšanās vecuma dēļ.

Dzeltenkāta lācīša mīkstums griezumā
pakāpeniski nomelnē (vienalga, kātiņā
vai cepurītē).

 
 

Ar laiku dzeltenkāta lācīša cepurītes dzeltenā virsa brūnē un plaisā.

Dzeltenkāta lācīša poras ir citrondzeltenas, piespiedumos tās viegli
brūnē. Kātiņš ir blāvi dzeltenīgs, klāts ar sīkām brūnganām zvīņām.

Šīs lappuses foto ir no divām savstarpēji tuvām atradnēm Aizputes novadā, dabas liegumā "Tebras ozolu meži".

Pateicamies Initai Dānielei un Signei Pucenai par šiem foto! To pēcapstrāde veikta senes.lv.

Visas bekas