Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Visas bekas

Sakņkāta beka
Boletus radicans / Caloboletus radicans
 

Sakņkāta beka ir visai iespaidīgu izmēru sēne: cepurītes diametrs mēdz sasniegt pat 20 cm, kātiņa garums - 14 cm, bet resnums - 7 cm. Mīkstums griezumā mēreni zilē. Aug apdzīvoto vietu zālājos zem bērziem, arī ozoliem, liepām, dižskābaržiem u.c., turklāt parasti grupās. Skaitās ļoti reti sastopama, kas, mūsuprāt, ir pārspīlēts. (No pašu novērojumiem, kā arī citu personu ziņojumiem mums ir Latvijā zināmas vairākas atradnes, kur tā ik gadu aug ievērojamā skaitā vairākas reizes sezonā, kā arī krietns skaits epizodisku atradumu.) Neēdama, jo, līdzīgi žultsbekai, ir un paliek rūgta pat pēc ilgas vārīšanas, turklāt izraisa nopietnus gremošanas traucējumus, resp., ir pat viegli indīga.

 

Mums zināms par šādām regulāri ražīgām sakņkāta bekas atradnēm: Ērgļos (mūsu pašu u.c. personu novērojumi), Siguldas centrā un tās austrumu piepilsētā (abās vietās - mūsu pašu novērojumi), gar Rundāles pils mežaparka ziemeļaustrumu malu (V. Ērmanes novērojumi).

 

Sakņkāta bekai cepurītes virsmiziņa ir gaiši brūnpelēka, bieza, sausa un gandrīz vienmēr - vairāk vai mazāk saplaisājusi.

Sakņkāta bekai stobriņu atveres cepurītes apakšpusē ir citrondzeltenas vai zaļganas un iespiedumu vietās visai stipri zilē.

Sakņkāta bekai mīkstums un stobriņi visā garumā griezumu vietās zilē (taču ne tik strauji un stipri kā rudzupuķu smilšbekai).

Kātiņš ir īss, resns un blāvi citrondzeltens (un piespiedumu vietās zilē).

Visi šīs lappuses foto ir no trim pastāvīgām atradnēm apdzīvotās vietās Vidzemē.

Visas bekas