www.senes.lv | ||||
Pārslainā beka Boletus luridiformis (syn. Boletus erythropus) / Neoboletus luridiformis |
||||
Lielu izmēru beka: cepurītes diametrs bieži sasniedz 15 cm, kāta augstums - 10 cm un resnums - 5 cm, dažkārt pat vairāk. Griezumu vietās zilē. Aug pa vienai vai mazās grupās dažādu koku mežos, visbiežāk - pie ozoliem. Līdzīga raganbekai, taču atšķiras ar to, ka kātu klāj nevis tīklojums, bet sarkanas pārslas. Skaitījusies ļoti reti sastopama, tādēļ tikusi iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā, taču mūsdenās tiek uzieta arvien biežāk (lai gan visdaždākajos drukātos avotos un e-platformās ziņoto atradumu apkopošana ir problemātiska, lēšam, ka novērota vismaz simtiem reižu).
Pārslainajai bekai ir vairākas varietātes (labi atšķiramas pēc makroskopiskām pazīmēm),
no kurām Latvijā līdz šim ir droši konstatētas divas: Pārslainā beka ir ēdama, tikai, līdzīgi raganbekai, būtu vispirms jānovāra. Tomēr kā samērā retu un aizsargājamu sugu vākt ēšanai nevajadzētu. |
|
Pirmo reizi Latvijā konstatējis F.E. Štolls 1935. gadā Kuldīgā (košo varietāti). Līdz mūsdienām uzieta arvien vairāk vietās dažādās Latvijās daļās, tā ka faktiski nemaz nav tik ļoti reta. Sugas blāvā varietāte Latvijā pirmoreiz konstatēta tikai 2010. gadā, lai gan faktiski acīmredzot ir bijusi atrasta jau ne vienu vien reizi iepriekš (sīkāk sk. šeit). |
|
2021. gadā pārslainā beka, spriežot pēc ziņām soc. tīklos un mūsu pašu vērojumiem, aug īpaši ražīgi, dažviet pat prāvos baros (vai arī izkliedus, toties plašākā teritorijā). |
![]() ![]() ![]() |
Izmēru un krāsojuma ziņā tipisks pārslainās bekas košās varietātes (var. luridiformis)
eksemplārs tipiskā augtenē - jauktā mežā pie ozoliem.
(Baltie plankumi uz cepurītes ir tikai vietas, uz kurām krituši tiešie saules stari).
![]() ![]() |
![]() |
![]() ![]() |
Pārslainās bekas košā varietāte (var. luridiformis), ļoti tipisks eksemplārs. |
Pārslainās bekas blāvā varietāte (var. discolor). Sarkano pārslu ir stipri |
![]() ![]() |
![]() |
![]() ![]() |
Pārslainās bekas košā varietāte (var. luridiformis), izcili košs eksemplārs. |
Stobriņu atveres cepurītes apakšā šai bekai vienmēr ir sarkanīgos toņos, |
![]() ![]() |
![]() |
![]() ![]() |
Griezumu vietās pārslainās bekas mīkstums diezgan strauji nozilē.
Šīs lappuses foto ir no atradnēm Gaujas Nacionālā parka dienvidrietumu daļā (Ragankatla apkārtnē),
Siguldā un Gaiziņa apkaimē (sugas košajai varietātei), kā arī no atradnes Mālpilī (blāvajai varietātei).