Vietnes sadaļas

    www.senes.lv   

Visas bekas
Pārslainā beka
Boletus luridiformis (syn. Boletus erythropus) / Neoboletus luridiformis
 

Lielu izmēru beka: cepurītes diametrs bieži sasniedz 15 cm, kāta augstums - 10 cm un resnums - 5 cm, dažkārt pat vairāk. Griezumu vietās zilē. Aug pa vienai vai mazās grupās dažādu koku mežos, visbiežāk - pie ozoliem. Līdzīga raganbekai, taču atšķiras ar to, ka kātu klāj nevis tīklojums, bet sarkanas pārslas. Skaitās ļoti reti sastopama, tādēļ iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā. Ēdama, tomēr kā retumu vākt ēšanai nevajadzētu.
Pārslainajai bekai ir vairākas varietātes (labi atšķiramas pēc makroskopiskām pazīmēm), no kurām Latvijā līdz šim ir droši konstatētas divas:
• košā (parastā) varietāte (B. luridiformis var. luridiformis), kurai krēmkrāsas vai dzeltenu kātu bagātīgi (pat vienlaidus) klāj sarkanās pārslas;
• blāvā varietāte (B. luridiformis var. discolor), kurai kāts ir blāvi dzeltens, bet pārslu ir visai maz, reāli tikai nedaudz augšgalā (ir īpaši reta).

 

Pirmo reizi Latvijā konstatējis F.E. Štolls 1935. gadā Kuldīgā (košo varietāti). Līdz mūsdienām uzieta arvien vairāk vietās dažādās Latvijās daļās, tā ka faktiski nemaz nav tik ļoti reta. Sugas blāvā varietāte Latvijā pirmoreiz konstatēta tikai 2010. gadā, lai gan faktiski acīmredzot ir bijusi atrasta jau ne vienu vien reizi iepriekš (sīkāk sk. šeit).

Izmēru un krāsojuma ziņā tipisks pārslainās bekas košās varietātes (var. luridiformis) eksemplārs tipiskā augtenē - jauktā mežā pie ozoliem.
(Baltie plankumi uz cepurītes ir tikai vietas, uz kurām krituši tiešie saules stari).

  

Pārslainās bekas košā varietāte (var. luridiformis), ļoti tipisks eksemplārs.
Sarkano pārslu uz kāta ir daudz,taču tām stipri spīd cauri dzeltenais fons.

Pārslainās bekas blāvā varietāte (var. discolor). Sarkano pārslu ir stipri
maz, reāli - tikai kāta augšgalā. Kāts piespiedumu vietās ir stipri nozilējis.
 
 

Pārslainās bekas košā varietāte (var. luridiformis), izcili košs eksemplārs.
Sarkanās pārslas uz kāta ir tādā blīvumā, ka saplūst vienlaidu pārklājumā.

Stobriņu atveres cepurītes apakšā šai bekai vienmēr ir sarkanīgos toņos,
taču šim izcili košajam sēnes eksemplāram tās ir pat ļoti spilgti sarkanas.
 

Griezumu vietās pārslainās bekas mīkstums diezgan strauji nozilē.

Šīs lappuses foto ir no atradnēm Gaujas Nacionālā parka dienvidrietumu daļā (Ragankatla apkārtnē),
Siguldā un Gaiziņa apkaimē (sugas košajai varietātei), kā arī no atradnes Mālpilī (blāvajai varietātei).

Visas bekas