|
Prāvu izmēru beka (diametrs līdz 15 cm)
ar samtainu pelēcīgi dzeltenu vai pelēcīgi brūnganu cepurīti un salīdzinoši resnu (tomēr bez paresninājuma lejasgalā)
kātiņu, kurš pašā augšā ir spilgti dzeltens, bet zemāk - koši sarkans un kuru klāj smalks tīklojums.
Stobriņu atveres ir dzeltenas un iespiedumu vietās zilē. Mīkstums ir gaiši dzeltens,
ievainojumu vietās mēreni nozilē. Aug lapkoku mežos skābās un smilšainās augsnēs.
Ļoti reti sastopama. Neēdama, jo ir un paliek rūgta pat pēc ilgas vārīšanas.
|
| |
|
Pirmoreiz kā Latvijā sastopamu pieminējis Vilis Lūkins 1978.g., taču nenorādot konkrēto atrašanas vietu u.c. datus.
Gadsimta nogalē dažus eks. Burtnieku muižas parkā pamanīja Zanda & Edgars Mūkini, taču arī šis novērojums netika pienācīgi dokumentēts.
2014.g. un 2015.g. uz sēņu izstādēm Pelču un Stelpes skolās bija atnesti kopumā trīs eks.; sugu noteica Inita Dāniele.
2020.g. vairākus varbūtējus eks. mežā pie Rudbāržiem ievēroja Inga Ozola; nākamajā gadā turpat uzietajiem eks.
šo sugu uz vietas apstiprināja mikologu ekspedīcijas dalībnieki (t.sk. senes.lv pārstāvis).
2022.g. pie Šlīteres divus jau vecus, tomēr atpazīstamus eks. vienu otram blakām atrada Līga Jēka un Inita Dāniele.
|
| EN |
Latvijas jaunajā Sarkanajā grāmatā (2025. gada)
šī suga figurē kā stipri apdraudēta (Endangered) |
EN |
 |
|
Visos šīs lappuses foto sēnes ir slapjas, tāpēc tik neraksturīgi spīdīgas! |
|
|
  |
| |
 |
Resnkāta bekas cepurīte ir samtaina, pelēcīgi dzeltena vai pelēcīgi brūngana.
Kātiņš ir paresns (tomēr nebūt ne tik, cik varētu šķist pēc nosaukuma),
taču bez jelkāda paresninājuma lejasgalā. Pašā augšā kātiņš ir dzeltens, bet zemāk - sarkans;
to klāj smalks tīklojums. Stobriņu atveres ir dzeltenas.
 |
|
 |
| |
Resnkāta bekas mīkstums ir salīdzinoši ciets un gaiši dzeltens, taču, kad
pēc pārgriešanas ir nonācis saskarsmē ar gaisu, palēnām zilē (arī zemāk) |
. |
Stobriņu atveres resnkāta bekai ir visai sīkas un apaļas; neskartas ir gaiši
dzeltenas, bet iespiedumos mēreni zilē (sk. augstāk, pa kreisi no kātiņa). |
 |
|
 |
| |
|
Tomēr, nonācis saskarsmē ar gaisu, šīs bekas mīkstums nozilē vien mēreni |
. |
Tāpat mēreni zilē arī resnkāta bekas kātiņš piespiedumu vietās. |
Šīs lappuses foto ir no bagātīgas un ilglaicīgas atradnes pie Rudbāržiem.
Pateicamies Ingai Ozolai,
kura aizveda mikologu ekspedīciju uz šo atradni!
|
Dažas šeit atainotās sēnes lielākā izmērā, kā arī vēl citus eksemplārus skat. tepat mūsu vietnē,
sugas papildlappusē.
|
Resnkāta bekas no atradnes
pie Kuldīgas novada Pelčiem:
Atainotas Mikologu biedrības vietnē
