Vietnes sadaļas

  

Bekas

 

Piepes

 

Vēl citas

Lapiņsēnes
Gilled mushrooms
 

Šīs ir sēnes, kuru augļķermenis sastāv no cepurītes un kātiņa, turklāt cepurītes apakšā ir lapiņas. Šādu sēņu sugu ir milzums, arī Latvijā; tās aug gan uz augsnes, gan koksnes, to vidū ir gan ēdamas, gan neēdamas, gan indīgas. Te atainota pieticīga šīs daudzveidības daļa.

Balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, no agrāk pazīstamajām lapiņsēņu ģintīm mūsdienās ir izdalīts liels skaits jaunu ģinšu, uz kurām ir pārceltas vairākums zināmo sugu; attiecīgi ir mainījušies sugu latīniskie nosaukumi (jaunie norādīti pēc slīpsvītras). Latviskie nosaukumi jaunajām ģintīm un līdz ar to - turp pārceltajām lapiņsēņu sugām nav izdomāti un ieviesti, tā ka latviski šīs lapiņsēnes joprojām tiek dēvētas ierastajos vecajos vārdos.

Šajā lappusē sugas ir sagrupētas lielākoties pēc zinātn. sistemātikas (vecās), tomēr dažviet neprofesionāla sēņu interesenta ērtībai - pēc uzskatāmākām pazīmēm.

 

Bērzlapes

Atmatenes ("šampinjoni")

Dižsardzenes

Saulsardzenes

Pienaines

Celmenes, pacelmenes un tml.

Piltuvenes

Aplocenes

Mušmires

Makstsēnes

Tintenes

Stiklenes

Gliemezenes

Sīkstenes

Zeltkātes u.c.

Tīmeklenes

Virpainītes

Vistenes

Smiltenes

Bērzlapenes

Jumtenes

Spīgulītes

Naksnenes

Sērsēnes

Sārtlapītes

Zvīņenes

Pundurkamolenes

Graudcepurītes

"Gaileņveidīgās"

Bārkstmales

Pūkaines

Čemurpūkaines

Tīrumenes

Sānauses

Sēdenes

Sēntiņas

Vītenes

Šķiedrgalvītes

Ķiverenes

Vērdiņsēnes

Mietenes

Melnbaltenes

Makstaines

Turzenes

Uz čiekuriem

Liesmenītes

Riekstenītes

Gļotaines

Dažādas parastas

Dažādas retākas

 

 

!
!

Ģinšu klāsta jaunākie papildinājumi: gļotaines (2O23); liesmenītes un riekstenītes (2O22); turzenes (2O21); makstaines, melbaltenes un mietenes (2O2O).

Sugu klāsta jaunākie papildinājumi: 2 pienaines - apšu krimilde un vītolu pienaine; 2 bērzlapes - purpurbrūnā un smirdīgā; arī brūnvidus bārkstmale; sīkzvīņu pūkaine; vainaglapu gliemežnīcene; kausveida sīkstene; 2 saulsardzenes - okerdzeltenā un pļavas; arī sfagnu ķiverene; dzeltenīgā vītene.

Attēlu klāsta jaunākie papildinājumi: 8 pienaines - cigoriņu, maigā, purva, saldenā, seruma, slapjā, smaržīgā un sūrā; 9 bērzlapes - baltā, dzeltenā, mai- nīgā, melnbaltā, melnganā, plankumainā, vājsmirdīgā, violetzaļā un zeltainā; arī sinepju bārkstmale; 3 sārtlapītes - baltkāta, milzu un tēraudspožā.

 


Bērzlapes
 Russula 
Pienaines
 Lactarius 


Mazu, vidēju vai lielu izmēru lapiņsēnes ar dažādu krāsu cepurītēm, taču ar divām
kopīgām iezīmēm: trauslumu un lapiņu birzīgumu. Lielum lielā vairākumā ēdamas.
Mazu, vidēju vai lielu izmēru lapiņsēnes ar dažādu krāsu cepurītēm, taču ar visām 
kopīgu iezīmi: iebojājumos izdala piensulu (gaišu). Lielum lielā vairākumā ēdamas.
Atmatenes ("šampinjoni")
 Agaricus 
Dižsardzenes
 Macrolepiota 
Saulsardzenes
 Lepiota 
Kātiņš ar gedzenu, lapiņas pelēkrozā vai vēl tumšākas. Milzīgas, lielas, vidējas; ar zvīņotu cepurīti, gredzenu. Viena vidēja, vair. mazas; ar zvīņotu cepurīti, gredzenu.
Celmenes un līdzīgās
 Armillaria, Flammulina etc. 
Piltuvenes
 Clitocybe 
Aplocenes
 Lepista 
Blīvos baros uz koksnes augošas sēnes (ēdamas). Daudzas pēc formas atgādina piltuvi, īpaši no ārpuses. Dažas ir piltuvveidīgas, citas ne. Veido raganu apļus.
Mušmires
 Amanita 
Makstsēnes
 Amanita 
Tintenes
 Coprinus, Coprinopsis etc. 
Kātiņu apjož gredzens, kātiņa pamatni ieskauj maksts. Kātiņa pamatni ieskauj maksts, gredzena kātiņam nav. Dažāda lieluma sēnes, kuras ar laiku pārvēršas "tintē".
Stiklenes
 Hygrocybe 
Gliemezenes
 Hygrophorus 
Sīkstenes, sīkstenītes
 Lentinus, Lentinellus 
Mazas stiklaina izskata sēnes; dažas vecumā melnē. Dažāda lieluma sēnes, vairākumā izteikti gļotainas. Sīkstas asimetriskas sēnes; aug uz nedzīvas koksnes
Zeltkātes, dzeltenpēdenes
 Gomphidiaceae 
Tīmeklenes
 Cortinarius 
Virpainītes
 Stropharia 



Ar dzeltenu kātiņa lejasgalu, gļotainas un lipīgas. Kad jaunas, ar tīmekli starp cepurītes malu un kātiņu. Ar pelēkām lapiņām, gredzenu, zvīņainu kātiņa apakšu.
Vistenes
 Tricholomopsis 
Smiltenes
 Tricholoma 
Bērzlapenes
 Laccaria 



Uz koksnes, pamatā dzeltenas, ar citu krāsu zvīņām. Zaļdzeltenas un dzeltenbrūnas, ar dzeltenām lapiņām. Pārsvarā mazas, viscaur sarkanbrūnas/sārtas, violetas.
Jumtenes
 Pluteus 
Spīgulītes
 Psathyrella 
Turzenes
 Tubaria 



Uz koksnes, ļoti dažādās krāsās, ar iesārtām lapiņām. Mazas, plānas, ar tieviem kātiņiem, daudzveid.izskata. Mazas sēnes ar plānām un apm. plakanām cepurītēm.
Sērsēnes
 Hypholoma 
Sārtlapītes
 Entoloma 
Gailenēm šķietami līdzīgās
 Hygrophoropsis, Cantharellula 



Blīvos baros uz koksnes augošas sēnes sēra krāsās. Pārsvarā mazas sēnes ar vecumā iesārtām lapiņām. Gaileni vizuāli atgādinošas un ar "gailene" nosaukumā.
Zvīņenes
 Pholiota 
Graudcepurītes
 Cystoderma 
Pundurkamolenes
 Panellus 



Uz koksnes augošas (parasti grupās) zvīņotas sēnes. Uz zemes augošas sēnes ar graudainu cepurītes virsu. Vēsajos gadalaikos uz koksnes sastopamas sēnes.
Bārkstmales
 Hebeloma 
Pūkaines
 Tricholoma 
Čemurpūkaines
 Lyophyllum, Hypsizygus 



Sēnes, kam uz jaunu cepurīšu malām ir bārkstu pēdas. Sēnes ar dažādām (ne obligāti pūkainām!) cepurītēm. Sēnes, kuras aug ļoti ciešos un skaitliski lielos ceros.
Tīrumenes
 Agrocybe 
Sānauses
 Pleurotus 
Sēdenes
 Crepidotus 



Sēnes, kuras aug auglīgā augsnē (tīrumos u.tml.) vai
uz citiem organiskiem substrātiem, visbiežāk grupās.
Asimetriskas formas sēnes, kuras aug uz nedzīvas
un/vai dzīvas koksnes, pārsvarā čemuros vai baros.
Aug uz atmirušas koksnes vai augu atliekām "sēdoši"
 - bez kātiņa, piestiprinātas koksnei ar cepurītes malu.
Uz čiekuriem augošās
 Strobilurus etc. 
Sēntiņas
 Mycena 
Vītenes
 Marasmius 



Mazas vai sīkas sēnes, kuras aug uz nokritušiem
čiekuriem, dažas - pavasarī, citas - vēlāk sezonā.
Mazas vai sīkas sēnes ar tieviem gariem kātiņiem 
un zvanveidīgām, konusveidīgām vai tml.cepurītēm.
Mazas, sīkas vai ļoti sīkas sēnes, kuras sausumā novīst, bet samitrinātas atdzīvojas un turpina augt.
Šķiedrgalvītes
 Inocybe 
Ķiverenes
 Galerina 
Vērdiņsēnes
 Collybia 



Mazas sēnes ar smailām un šķiedrotām cepurītēm. Mazas vai sīkas sēnes, aug uz koksnes, sfagnos u.c. Vidējas līdz sīkas sēnes, aug uz augsnes, koksnes.
Mietenes
 Paxillus, Tapinella 
Melnbaltenes
 Melanoleuca 
Makstaines
 Volvariella 



Prāvas vai lielas sēnes ar ilgi ieritinātu cepurītes malu. Vienas aug uz augsnes, citas uz atmirušas koksnes. Mazas līdz vidēji lielas sēnes ar cepurītēm nespilgtās krāsās, ar baltām/bālām lapiņām. Daža aug pavasarī. Mazas līdz vidēji lielas sēnes ar baltām (gaišpelēkām) cepurītēm, sārtām lapiņām, maksti ap kātiņa pamatni.
Naksnenes
 Asterophora 
Liesmenītes
 Flammulaster 
Riekstenītes
 Naucoria 



Sīkas, aug uz trūdošām nedaudzu sugu bērzlapēm, retāk - uz dažām krimildēm. Sīkas, aug, atkarībā no konkrētās sugas, uz atmirušas koksnes vai arī uz augsnes. Sīkas, aug mitrās vietās uz augsnes, lielākoties alksnājos.
Gļotaines
 Limacella 

Nelielas sēnes ar ļoti gļotainu cepurīti (dažai arī kātiņu).


Dažādas parastas lapiņsēnes

Puslīdz parastas lapiņsēņu sugas no tām ģintīm (dzimtām), kurām šeit vēl nav izveidotas savas pārskata lappuses,
kā arī daža savā ģintī (dzimtā) vienīgā suga

Klikšķiniet uz jebkuru vietu sīkattēlu mozaīkā!

Ne visas sugas, kuras ir iekļautas šajā apakšsadaļā, ir arī atainotas
mozaīkā. Lai skatītu visas bez izņēmuma, ieejiet pašā apakšsadaļā!


Dažādas retākas lapiņsēnes

Retas un ļoti retas lapiņsēņu sugas no tām ģintīm (dzimtām), kurām šeit vēl nav izveidotas savas pārskata lappuses,
kā arī daža savā ģintī (dzimtā) vienīgā suga

Klikšķiniet uz jebkuru vietu sīkattēlu mozaīkā!

Ne visas sugas, kuras ir iekļautas šajā apakšsadaļā, ir arī atainotas
mozaīkā. Lai skatītu visas bez izņēmuma, ieejiet pašā apakšsadaļā!


 

Vietnes sadaļas

 

Titullappuse