 |
 |
 |
||
| Atmatenes | ||||
|
|
|
||
| Atmatenes | ||||
|
Atmatenes ir dažāda lieluma lapiņsēnes, kurām kātiņa vidu apjož gredzens, bet lejasgalam nav ievērojama paresninājuma un to aptverošas maksts. Cepurītes visām ir puslīdz baltas, taču dažai ar brūnām zvīņām. Lapiņas nekad nav baltas: sākumā ir gaiši pelēkrozā, ar laiku kļūst arvien tumšākas. Sākotnēji lapiņas aizklāj t.s. daļējais plīvurs, kurš, cepurītei augot, pārplīst (tā atliekas paliek kā gredzens ap kātiņu un bārkstis gar cepurītes malu). Izņemot vienu sugu, kuru viegli atpazīt pēc intensīvās dzeltēšanas bojājumos, visas pārējās Latvijā zināmās atmatenes ir ēdamas (uzreiz cepamas). Tomēr nav ieteicams lietot pārtikā tās ēdamās atmatenes, kuras parasti aug iespējami piesārņotā vidē - ielu un ceļu malās (pārsvarā divas sugas). Viena atmateņu suga tiek plaši kultivēta, mūsdienās - parasti mākslīgā vidē, un tirgota kā "šampinjoni". Sastopamība dabā - no bieži līdz ļoti reti. |
|
Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem! |
Lielās atmatenes ("šampinjoni")
Lielajām atmatenēm cepurītes diametrs tipiski ir mērams vairākos centimetros vai to padsmitos, bet dažai sugai var sasniegt pat ~25 centimetrus.
 
|
|
|
|
Pilsētas atmatene Agaricus bitorquis Aug blīvā augsnē pilsētvidē (dažreiz uzlaužot asfaltu!). |
Dzeltējošā atmatene Agaricus silvicola Aug skuju (it īpaši egļu) un lapu koku mežos, parkos. |
Tīruma atmatene Agaricus arvensis Aug mežmalās, pļavās, ganībās u.c. mēslotās vietās. |
 |
|
|
|
|
Sarkstošā atmatene Agaricus langei Aug egļu un jauktos mežos.Griezumā spēcīgi sarkst. |
Cildenā atmatene Agaricus augustus Aug pilsētvidē, arī lapu koku un egļu mežos, dārzos. |
Milzu atmatene Agaricus vaporarius (A.subperonatus) Aug zālainas vietās, Latvijā - praktiski tikai pilsētvidē. |
|
|
|
|
Meža atmatene Agaricus silvaticus Aug egļu un jauktos mežos. Griezumā mēreni sarkst (atšķirībā no sarkstošās atmatenes, kas sarkst stipri). |
Bernāra atmatene Agaricus bernardii Aug pie brauktuvēm/ietvēm, kas ziemā kaisītas ar sāli; dabiskā vidē - piejūras kāpās. Griezumā mēreni sarkst. |
 
|
| Atainota Mikologu biedrības vietnē |
|
Smiltāju atmatene Agaricus devoniensis Aug piejūras kāpās. Cepurīte nesaplaisā zvīņās.Griezumā viegli sārtojas. Ļoti reta |
Mazajām atmatenēm cepurītes diametrs tipiski ir mērams nedaudzos centimetros.
|
|
|
Sīkā atmatene Agaricus comtulus Aug pļavās, zālainās ceļmalās. Griezumā viegli dzeltē. |
Vīnsarkanā atmatene Agaricus semotus Aug mežos. Cepurītei violeti sarkanas zvīņas/šķiedras. |
Pavisam Latvijā līdz šim ir konstatētas 16 atmateņu sugas.
Vienīgo indīgo tā arī sauc -
indīgā atmatene (Agaricus xanthoderma);
tās raksturīgākā pazīme - mīkstums ievainojumu vietās intensīvi dzeltē.
(Daži indivīdi ir nejūtīgi pret šīs sugas indīgumu; kādēļ tā, nav zināms.)
 |
|
Sārtsporenes ir radniecīgas atmatenēm un skatā no augšas stipri līdzīgas tām: balta cepurīte, balts kātiņš, kuru apjož gredzens. Taču, pretstatā atmatenēm, lapiņas tām sākumā ir baltas un tikai vēlāk sārtojas; tās nekad nekļūst tumši brūnas vai tml. Ģintī sākotnēji iekļautās sugas ir ēdamas. Atbilstoši mūsdienu pētījumiem (t.sk. molekulārā līmenī), dažas sārtsporeņu sugas ir apvienotas. Bez tam uz sārtsporeņu ģinti ir pārceltas dažas sugas no citām ģintīm. (Taču latviskie nosaukumi šīm pārceltajām sugām joprojām tiek saglabāti vecie.) |
|
  |
|
|
Riekstu sārtsporene Radniecīga un līdzīga atmatenei, taču lapiņas sākumā baltas, tikai vēlāk viegli sārtojas. Tāpēc varētu sajaukt ar balto mušmiri! Aug dārzos, parkos utt. (ne mežā!). |
Meiteņu dižsardzene Pēc zvīņainās cepurītes, brīvi pārbīdāmā gredzena u.c. īpašībām ir kā dižsardzene, taču sārtojošos lapiņu u.c. īpašību dēļ mūsdienās ir pārcelta uz sārtsporeņu ģinti. |
Sīpolkāta kroksardzene Balstoties uz mūsdienu pētījumiem molekulārā līmenī, pārcelta uz sārtsporeņu ģinti, lai arī ārēji nešķiet tāda. Līdz 2020.g. Latvijā manīta 2 reizes (Rīgā, pie Saldus) |
Latvijā konstatēta vēl viena sēņu suga, kuru tagad pieskaita sārtsporenēm:
Leucoagaricus americanus (agrāk Brezadola kroksardzene jeb Leucocoprinus bresadolae).
|
|