Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Atmatenes
 

Atmatenes ir dažāda lieluma lapiņsēnes, kurām kātiņa vidu apjož gredzens, bet lejasgalam nav ievērojama paresninājuma un to aptverošas maksts. Cepurītes visām ir puslīdz baltas, taču dažai ar brūnām zvīņām. Lapiņas nekad nav baltas: sākumā ir gaiši pelēkrozā, ar laiku kļūst arvien tumšākas. Izņemot vienu sugu, kuru viegli atpazīt pēc intensīvās dzeltēšanas bojājumos, visas pārējās Latvijā zināmās atmatenes ir ēdamas (uzreiz cepamas). Tomēr nav ieteicams lietot pārtikā tās ēdamās atmatenes, kuras parasti aug iespējami piesārņotā vidē - ielu un ceļu malās (pārsvarā divas sugas). Viena atmateņu suga tiek plaši kultivēta, mūsdienās - parasti mākslīgā vidē, un tirgota kā "šampinjoni". Sastopamība dabā - no bieži līdz ļoti reti.

 

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!

Lielās atmatenes ("šampinjoni")
 



Pilsētas atmatene
Agaricus bitorquis
Aug blīvā augsnē pilsētvidē (dažreiz uzlaužot asfaltu!).
Dzeltējošā atmatene
Agaricus silvicola
Aug skuju (it īpaši egļu) un lapu koku mežos, parkos.
Tīruma atmatene
Agaricus arvensis
Aug mežmalās, pļavās, ganībās u.c. mēslotās vietās.



Sarkstošā atmatene
Agaricus langei
Aug egļu un jauktos mežos.Griezumā spēcīgi sarkst.
Cildenā atmatene
Agaricus augustus
Aug pilsētvidē, arī lapukoku un egļu mežos, dārzos.
Milzu atmatene
Agaricus vaporarius
Aug dārzos, tīrumos, uz komposta, paretam pilsētvidē.


Meža atmatene
Agaricus silvaticus
Aug egļu un jauktos mežos. Griezumā mēreni sarkst (atšķirībā no sarkstošās atmatenes, kas sarkst stipri).
Bernāra atmatene
Agaricus bernardii
Aug pie brauktuvēm/ietvēm, kas ziemā kaisītas ar sāli; dabiskā vidē - piejūras kāpās. Griezumā mēreni sarkst.
 
Mazās atmatenes
 

Sīkā atmatene
Agaricus comtulus
Aug pļavās, zālainās ceļmalās. Griezumā viegli dzeltē.

 Pavisam Latvijā sastopamas apmēram 15 atmateņu sugas.
 Vienīgo indīgo tā arī sauc - indīgā atmatene (Agaricus xanthoderma);
 tās raksturīgākā pazīme - mīkstums ievainojumu vietās intensīvi dzeltē.
 (Daži indivīdi ir nejūtīgi pret šīs sugas indīgumu; kāpēc tā, nav zināms.) 


 
Sārtsporenes
 

Sārtsporenes ir radniecīgas atmatenēm un stipri līdzīgas pēc izskata. Atšķirībā no atmatenēm, lapiņas tām sākumā ir tīri baltas un tikai vēlāk sārtojas; tās nekad nekļūst tumši brūnas vai tml.

 


Riekstu sārtsporene
Leucoagaricus cretaceus
Radniecīga un līdzīga atmatenei, taču lapiņas sākumā baltas un vēlāk tikai viegli sārtojas. Tādēļ viegli sajaukt ar balto mušmiri! Aug dārzos, parkos, pļavās un tml.
Meiteņu dižsardzene
Leucoagaricus nympharum (Macrolepiota nympharum)
Pēc zvīņainas cepurītes, brīvi pārbīdāmā gredzena u.c. īpašībām ir kā dižsardzene, taču sārtojošos lapiņu u.c. īpašību dēļ mūsdienās ir pārcelta uz sārtsporeņu ģinti.

 Latvijā konstatēta vēl viena sēņu suga, kuru tagad pieskaita sārtsporenēm:
 Leucoagaricus americanus (agrāk Brezadola kroksardzene jeb Leucocoprinus bresadolae).

Lapiņsēnes