Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Makstsēnes
 

Makstsēnes ir atpletuma ziņā nelielas lapiņsēnes, kam pašā sākumā augļķermeni ieskauj t.s. vispārējais (t.i., visu aptverošs) plīvurs, kura apakšdaļa vēlāk saglabājas kā kātiņa pamatu aptveroša maksts, kamēr augšdaļas atliekas vairumam sugu parasti izzūd (vien paretam paliekot uz cepurītes kā prāvs lēveris), bet dažai noklāj cepurīti kā daudzas sīkas plēksnītes. Pretstatā tuvu radniecīgajām mušmirēm, makstsēņu lapiņas pat sākumā nesedz savs t.s. daļējais plīvurs, līdz ar to neizveidojas kātiņu apjozošs gredzens. Cepurītēm ir smalki un tālu rievota mala, kātiņi ir salīdzinoši gari un slaidi. Aug, atkarībā no sugas, dažāda sastāva mežos, apstādījumos, aizaugošos purvos; visas - vasarā un rudenī. Sastopamība - no ļoti bieži līdz ļoti reti. Ēdamas pēc kārtīgas novārīšanas, taču diezgan mazvērtīgas. Turklāt, tā kā sakarā ar līdzību mušmirēm ir iespēja sajaukt, reāli ēšanai reti kurš vāc.

 

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!




Dzeltenbrūnā makstsēne
Amanita fulva
Gaišāk vai tumšāk brūna. Kātiņu klāj smalkas pārslas.
Oranžā makstsēne
Amanita crocea
Parasti ir spilgti oranža. Uz kātiņa zigzagveida joslas.
Pelēkā makstsēne
Amanita vaginata
Gaišpelēka, reizēm balta. Kātiņu klāj smalkas pārslas.



Divkrāsu makstsēne
Amanita battarae
Cepurīte divkrāsu, ar dziļi rievojumu. Kātiņš lāsumains.
Alkšņu makstsēne
Amanita friabilis
Olīvbrūna vai pelēkbrūna. Kātiņš ar smalkām pārslām.
Olīvpelēkā makstsēne*
Amanita olivaceogrisea
Tumši, tad gaiši olīvpelēka.Uz kātiņa smalkas pārslas.

  Atainojums Latvijas Mikologu biedrības vietnē: 

Foto: Normunds Smaļinskis

Čūskādas makstsēne**
Amanita ceciliae
Ar 'mušmirveida' cepurīti. Uz kātiņa zigzagveida joslas.

* Sugu kā tādu atklājis igauņu mikologs Kūlo Kalamēss (Kuulo Kalamees) 1982.g. Igaunijā (publikācija 1986.g.).
 Konstatēta 10 Eiropas valstīs: lielākoties ap Baltijas jūru (t.sk. arī vairākviet Latvijā), kā arī Francijā un Anglijā.

** Sugas klātbūtni Latvijā konstatējusi Inita Dāniele 2017.g. (Kurzemē). Līdz šim uziets viens vienīgs eksemplārs.  

 Domājams, reiz ir atrasta (Inita Dāniele, 21.gs.) arī smalkgredzena makstsēne (Amanita submembranacea).

 Kādas citas makstsēņu sugas Latvijā nav konstatētas.

 Baltā makstsēne (Amanita alba) vairs neskaitās atsevišķa suga,
 bet gan tikai pelēkās makstsēnes (skat.augstāk) baltā varietāte.


Vēl no mūsu fotoarhīva

Igaunijā 80. gados atklātā un tikai nedaudzās Eiropas valstīs pamanītā olīvpelēkā makstsēne Gaujas nacionālajā parkā pie Krimuldas (2017. gadā).

Pilnīgi anomāls - ārkārtīgi kruzuļains oranžās makstsēnes kātiņš šīs sugas atradnē Siguldas centrā (2011. gadā).

Lapiņsēnes