 |
 |
 |
||
| Sēntiņas | ||||
|
|
|
||
| Sēntiņas | ||||
  |
 |
 |
|
 |
|
Sēntiņas ir nelielas, mazas, sīkas vai pavisam sīciņas lapiņsēnes ar tieviem un gariem kātiņiem, ar izteikti plānām (dažai sugai pat puscaurspīdīgām) rievotām cepurītēm, lielākoties zvanveida vai konusveida. Aug pārsvarā uz meža nobirām vai uz atmirušas koksnes (atkarībā no konkrētās sugas), pirmām kārtām kritalām, bet daža - uz dzīvu koku mizas, augu atliekām, niedru stublājiem. Lielākā daļa sugu aug "klasiskajā" sēņu sezonā - vasarā un rudenī, tomēr nedaudzas - tikai ļoti vēlā rudenī un īstā ziemā. Sastopamība - no ļoti bieži līdz ļoti reti. Vairākums ir neēdamas, dažas pat indīgas. |
|
Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem! |
|
|
|
|
Adatas sēntiņa Mycena acicula Pavisam sīka, ar salīdzoši tievu un garu kātiņu. Reta. |
Stiepīgā sēntiņa Mycena epipterygia Gan cepurīti,gan kātiņu klāj staipīgs novelkams slānis. |
Ķiveres sēntiņa Mycena galericulata Vislielākā sēntiņa. Lapiņas ir savienotas ar dzīsliņām. |
 |
|
|
|
|
Pienainā sēntiņa Mycena galopus No kātiņa ievainojumiem izdalās balta piensula. |
Asins sēntiņa Mycena haematopus No kātiņa ievainojuma izdalās asinssarkans šķidrums. |
Noliektā sēntiņa Mycena inclinata Ar zāģzobainu malu. Aug ceros uz ozolu koksnes. |
|
|
|
|
|
Dižsporu sēntiņa Mycena megaspora Tumšos krāsu toņos. Aug g/k purvos, mazāk mežos. |
Vīteņu sēntiņa Mycena meliigena Sīka (daži mm), gaiši sarkanbrūna. Aug cauru ziemu. |
Brūnsārtā sēntiņa Mycena metata Gaiša ar brūnganu vidu. Dažkārt aug milzīgos baros. |
|
|
|
|
|
Pavasara sēntiņa Mycena niveipes Salīdzinoši paliela. Gaiša. Aug uz lapkoku koksnes. |
Diega (Oregonas) sēntiņa Mycena oregonensis Pavisam sīka, ar ļoti tievu & garu kātiņu. Ārkārtīgi reta. |
Rievainā sēntiņa Mycena polygramma Salīdzinoši paliela. Kātiņš ir gareniski rievots. Pareta. |
|
|
|
|
|
Dzidrā sēntiņa Mycena pura Salīdzinoši paliela. Visa violetos / sārtos krāsu toņos. |
Sārtā sēntiņa Mycena rosea Salīdzinoši paliela. Visa pelēcīgi sārtos krāsu toņos. |
Rožainā sēntiņa Mycena rosella Pavisam sīciņa; ja reiz aug, tad parasti lielos baros. |
|
|
|
|
|
Sārmainā sēntiņa Mycena stipata Pasīka. Aug čemuros uz atmirušas skujkoku koksnes |
Ziemas sēntiņa Mycena tintinnabulum Aug vēlā rudenī, mērenā ziemā un ļoti agrā pavasarī. |
Zefīra sēntiņa Mycena zephirus Ar laiku viscaur noklājas ar rūsganiem plankumiņiem. |
Pavisam Latvijā konstatētas 60 sēntiņu sugas,
to vidū ne viena vien izskatā vairāk vai mazāk neparasta:
zeltmalu sēntiņa (Mycena aurantiomarginata),
zilganā sēntiņa (Mycena pseudocorticola),
greznā sēntiņa (Mycena amicta),
bezvārda sēntiņa (Mycena picta).
Vēl no mūsu fotoarhīva
  |
Asins sēntiņas, no kurām dažas apaugušas ar kniepadatveida parazītisko sēni Spinellus fusiger (Gaujas nacionālais parks, pie Melturiem 2013.g.).
 |
Rievainās sēntiņas kātiņa itkā parasts, taču neticami garš un spurains sakņveida pagarinājums (Inčukalna novads, pie Vidzemes šosejas, 2021.g.).
|
|