 |
 |
 |
||
| Sēntiņas | ||||
|
|
|
||
| Sēntiņas | ||||
  |
 |
 |
|
 |
|
Sēntiņas ir nelielas, mazas, sīkas vai pat pavisam sīciņas lapiņsēnes ar pārsvarā tieviem un gariem kātiņiem, ar lielākoties zvanveida vai konusveida cepurītēm. Aug uz meža nobirām, dažas - uz atmirušas koksnes. Sastopamība - no ļoti bieži līdz ļoti reti. Vairākums ir neēdamas, dažas - indīgas. |
|
Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem! |
|
|
|
|
Adatas sēntiņa Mycena acicula Pavisam sīka, ar salīdzoši tievu un garu kātiņu. Reta. |
Stiepīgā sēntiņa Mycena epipterygia Gan cepurīti,gan kātiņu klāj staipīgs novelkams slānis. |
Ķiveres sēntiņa Mycena galericulata Vislielākā sēntiņa. Lapiņas ir savienotas ar dzīsliņām. |
 |
|
|
|
|
Pienainā sēntiņa Mycena galopus No kātiņa ievainojumiem izdalās balta piensula. |
Asins sēntiņa Mycena haematopus No kātiņa ievainojuma izdalās asinssarkans šķidrums. |
Noliektā sēntiņa Mycena inclinata Ar zāģzobainu malu. Aug ceros uz ozolu koksnes. |
|
|
|
|
|
Dižsporu sēntiņa Mycena megaspora Tumšos krāsu toņos. Aug g/k purvos, mazāk mežos. |
Vīteņu sēntiņa Mycena meliigena Sīka (daži mm), gaiši sarkanbrūna. Aug cauru ziemu. |
Brūnsārtā sēntiņa Mycena metata Gaiša ar brūnganu vidu. Dažkārt aug milzīgos baros. |
|
|
|
|
|
Pavasara sēntiņa Mycena niveipes Salīdzinoši paliela. Gaiša. Aug uz lapkoku koksnes. |
Diega (Oregonas) sēntiņa Mycena oregonensis Pavisam sīka, ar ļoti tievu & garu kātiņu. Ārkārtīgi reta. |
Rievainā sēntiņa Mycena polygramma Salīdzinoši paliela. Kātiņš ir gareniski rievots. Pareta. |
|
|
|
|
|
Dzidrā sēntiņa Mycena pura Salīdzinoši paliela. Visa violetos / sārtos krāsu toņos. |
Sārtā sēntiņa Mycena rosea Salīdzinoši paliela. Visa pelēcīgi sārtos krāsu toņos. |
Rožainā sēntiņa Mycena rosella Pavisam sīciņa; ja reiz aug, tad parasti lielos baros. |
|
|
|
|
|
Sārmainā sēntiņa Mycena stipata Pasīka. Aug čemuros uz atmirušas skujkoku koksnes |
Ziemas sēntiņa Mycena tintinnabulum Aug vēlā rudenī, mērenā ziemā un ļoti agrā pavasarī. |
Zefīra sēntiņa Mycena zephirus Ar laiku viscaur noklājas ar rūsganiem plankumiņiem. |
Pavisam Latvijā konstatētas 60 sēntiņu sugas,
to vidū ne viena vien izskatā vairāk vai mazāk neparasta:
zeltmalu sēntiņa (Mycena aurantiomarginata),
zilganā sēntiņa (Mycena pseudocorticola),
greznā sēntiņa (Mycena amicta),
bezvārda sēntiņa (Mycena picta).
Vēl no mūsu fotoarhīva
  |
Asins sēntiņas, no kurām dažas apaugušas ar kniepadatveida parazītisko sēni Spinellus fusiger (Gaujas nacionālais parks, pie Melturiem 2013.g.).
 |
Rievainās sēntiņas kātiņa itkā parasts, taču neticami garš un spurains sakņveida pagarinājums (Inčukalna novads, pie Vidzemes šosejas, 2021.g.).
|
|