Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Piltuvenes
 

Pie piltuvenēm pieskaita dažāda izmēra (no mazām līdz pat ļoti lielām) lapiņsēnes, kurām cepurīte gan virspusē, gan apakšpusē (vai arī vismaz apakšā) ir piltuvveida, kā arī tās, kuras iznāk tuvu radniecīgas pēc smalkākām pazīmēm (sporu īpašībām u.c.), lai arī pēc formas nav piltuvveida. (Taču ne visas piltuvveidīgās ir piltuvenes!) Aug pārsvarā uz augsnes. Sastopamība - no ļoti bieži līdz ļoti reti. Vienas ir ēdamas, citas - indīgas.

Balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, no piltuveņu ģints (Clitocybe spp.) tagad izdalītas atsevišķi vēl divas ģintis (Infundibulicybe spp., Ampulloclitocybe spp.); attiecīgi mainījušies sugu latīniskie nosaukumi (jaunie doti pēc slīpsvītras). Latviskie nosaukumi šīm ģintīm nav izdomāti, tā ka mums visas piltuvenes joprojām ir piltuvenes.

 

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!




Parastā piltuvene
Clitocybe gibba / Infundibulicybe gibba
Izteikti piltuvveida. Krāsojums diezgan dažāds. Bieža.
Dūmainā piltuvene (liepene)
Clitocybe nebularis (Lepista nebularis)
Virspusē nav piltuvveida, apakšpusē mazliet ir. Bieža.
Biezkāta piltuvene
Clitocybe clavipes / Ampulloclitocybe clavipes
Ar resnu kātiņu, īpaši lejā. Ar alkoholu indīga! Bieža.



Anīsa piltuvene
Clitocybe odora / Clitocybe odora var. odora
Nav piltuvveida. Zaļi zilgana, ar anīsa smaržu. Pabieža.
Dzeltenpelēkā piltuvene
Clitocybe geotropa / Infundibulicybe geotropa
Piltuvveida. Diametrs un augstums līdz 25 cm. Pareta.
Lapu (iebaltā) piltuvene
Clitocybe phyllophila (Clitocybe cerussata)
Nav piltuvveida. Cepurīte izskatās novaskota. Pabieža.


Ziemas piltuvene
Clitocybe brumalis
Mēreni piltuvveida. Aug jau paagrā pavasarī. Pabieža.
Koksnes piltuvene
Ossicaulis lignatilis (Clitocybe lignatilis)
Nav piltuvveida. Aug uz kritalām. Ļoti reta, aizsargāj.
 

Balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, uz šo ģinti (Clitocybe spp.) tagad pārcelta arī viena sēņu suga no čemurpūkaiņu ģints (Lyophyllum spp.), taču latviski šo čemuros augošo sēni joprojām dēvē par čemurpūkaini.

 

Baltā čemurpūkaine
Lyophyllum connatum / Clitocybe connata
Nav piltuvveidīga. Aug čemuros uz augsnes. Pabieža.

 Pavisam Latvijā sastopamas vismaz 40 sugu piltuvenes.


Piltuvenēm pēc formas samērā līdzīgas
ir negailenes un dažas gliemezenes.

Lapiņsēnes