Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Piltuvenes
 

Pie piltuvenēm pieskaita dažāda izmēra (no mazām līdz pat ļoti lielām) lapiņsēnes, kurām cepurīte gan virspusē, gan apakšpusē (vai arī vismaz tikai apakšā) ir piltuvveidīga, kā arī tās, kuras iznāk tuvu radniecīgas pēc smalkākām pazīmēm (sporu īpašībām u.c.), lai gan pēc formas nav piltuvveida. (Taču ne visas piltuvveidīgās ir piltuvenes!) Aug pārsvarā uz augsnes. Sastopamība - no ļoti bieži līdz ļoti reti. Vienas ir ēdamas, bet citas indīgas.

Balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, no piltuveņu ģints (Clitocybe) mūsdienās ir izdalītas atsevišķi vēl trīs ģintis (Infundibulicybe, Ampulloclitocybe un Rhizocybe); atbilstoši ir mainījušies sugu latīniskie nosaukumi (jaunie doti pēc slīpsvītras). Latviskie nosaukumi šīm ģintīm nav izdomāti, tā ka mums visas piltuvenes paliek piltuvenes. Viena suga bija pārcelta uz citu ģinti (Ossicaulis) jau iepriekš sakarā ar būtiskām atšķirībām makroskopiskā un mikroskopiskā līmenī, tomēr latviski joprojām ir piltuvene.

 

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!




Parastā piltuvene
Clitocybe gibba / Infundibulicybe gibba
Izteikti piltuvveida. Krāsojums diezgan dažāds. Bieža.
            Dūmainā piltuvene/aplocene, liepene
     Clitocybe nebularis (Lepista nebularis)
Virspusē nav piltuvveida, apakšpusē mazliet ir. Bieža.
Biezkāta piltuvene
Clitocybe clavipes / Ampulloclitocybe clavipes
Ar resnu kātiņu, īpaši lejā. Ar alkoholu indīga! Bieža.



Anīsa piltuvene
Clitocybe odora / Clitocybe odora var. odora
Nav piltuvveida. Zaļi zilgana, ar anīsa smaržu. Pabieža.
Dzeltenpelēkā piltuvene
Clitocybe geotropa / Infundibulicybe geotropa
Piltuvveida. Diametrs un augstums līdz 25 cm. Pareta.
Lapu (iebaltā) piltuvene
Clitocybe phyllophila (Clitocybe cerussata)
Nav piltuvveida. Cepurīte izskatās novaskota. Pabieža.



Apsarmotā piltuvene
Clitocybe pruinosa / Rhizocybe pruinosa
Izteikti piltuvveida. Aug jau ļoti agrā pavasarī. Pabieža.
Ziemas piltuvene
Clitocybe brumalis
Izteikti piltuvveida. Aug jau paagrā pavasarī. Visai reta.
Koksnes piltuvene
Ossicaulis lignatilis (Clitocybe lignatilis)
Nav piltuvveidīga. Aug uz kritalām. Ļoti reta, aizsargāj.

  Atainojums Latvijas Mikologu biedrības vietnē: 


Mainīgā piltuvene
Clitocybe metachroa
Mēreni piltuvveida. Mitra pelēk- vai sarkanbrūna, sausa
centrā okerdzeltena, bet gar malu bāli pelēka. Pabieža
 

 

Balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, uz šo ģinti (Clitocybe) mūsdienās ir pārvietota arī viena sēņu suga no čemurpūkaiņu ģints (Lyophyllum), tomēr latviski šo ceros augošo sēni vēl aizvien dēvē par čemurpūkaini.

 

Baltā čemurpūkaine
Lyophyllum connatum / Clitocybe connata
Nav piltuvveidīga. Aug ceros uz augsnes. Pabieža.

 Pavisam Latvijā konstatētas vismaz 40 sugu piltuvenes.


Piltuvenēm pēc formas diezgan līdzīgas
ir negailenes un dažas gliemezenes,
bet īpaši - kausveida skaistgalvene.

Lapiņsēnes