Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Pūkaines
 

Pūkaines ir pārsvarā nelielas vai vidēju izmēru lapiņsēnes, kuras ir iekļautas vienā ģintī (Tricholoma) pēc mikoloģiskā ziņā nozīmīgām, tomēr vizuāli nemanāmām vai vismaz neuzkrītošām pazīmēm - tādām, kā mikorizas veidošana ar to saimniekkokiem un sporu baltā krāsa. Šo sēņu āriene ir stipri daudzveidīga: cepurītes - visai dažādās krāsās (tomēr ne īpaši košās), turklāt gan kailas un gludas (un itin nemaz ne pūkainas!), gan ar sīkām vai arī lielām zvīņām; lapiņas - gan baltas, gan pelēkas, gan dzeltenas; kātiņi - gan bez gredzena, gan ar izteiktu gredzenu. Sastopamība: no ļoti bieži līdz ļoti reti. Daļa ir ēdamas, citas - neēdamas, dažas - indīgas. Sēņu sugu zinātniskajā sistemātikā pūkaiņu ģintij tiek pieskaitītas arī smiltenes.


Šajā lappusē atainotās pūkaiņu sugas:
baložu, baltā, dzeltenbrūnā, dzeltējošā, govju, gredzenotā, iedzeltenā,
oranžā, pelēkā, pinkainā, seleriju, sēra, svītrainā, zemes, ziepju.


Dzeltenbrūnā pūkaine
Tricholoma fulvum

Vidēji liela (līdz 8 cm), sarkanbrūna ar tumšāku vidu un gaišāku (dzeltenīgu) malu. Lapiņas dzeltenīgas. Kātiņš apm. cepu-
rītes krāsā; bieži saliekts. Mīkstums dzeltens. Aug rudens pusē lapkoku un jauktos mežos, īpaši pie bērziem; bieži. Ēdama.
Piezīme. Ļoti līdzīga ir baltbrūnā pūkaine (Tricholoma albobrunneum), taču tai mīkstums ir balts.

Pelēkā pūkaine
Tricholoma portentosum

Vidēji liela (līdz 10 cm), tumši brūnpelēka ar dzeltenīgu, zaļganu vai violetu nokrāsu, vietām gandrīz melna. Lapiņas baltas,
šķautnēs gludas. Aug rudenī priežu mežos, bieži. Ēdama.

Zemes pūkaine
Tricholoma terreum

Neliela (līdz 7 cm), cepurīte gaiši vai tumši pelēka, mataina, ar tūbainām zvīņām. Lapiņas baltas vai pavisam gaiši pelēkas,
bieži vien šķautnēs robotas. Kātiņš ir bālgans, vēlāk viegli pelēcīgs. Aug rudens pusē priežu mežos, ļoti bieži. Ēdama.

Pinkainā pūkaine
Tricholoma gausapatum

Neliela (līdz 9 cm), bieži ar pauguru, gaiši vai tumši brūnpelēka, vēlāk vidū pārslaini zvīņaina. Lapiņas izteikti pelēkas (lai arī gaiši), šķautnēs robotas.
Arī kātiņš ir gaiši pelēks. Aug rudens pusē priežu mežos, diezgan bieži. Ēdama.

Dzeltējošā pūkaine
Tricholoma scalpturatum

Neliela (līdz 8 cm), pelēka vai pelēkbrūna, šķiedraina vai sīkzvīņaina. Lapiņas bālganas, bet dzeltējošas, īpaši pie kātiņa un ievainojumu vietās. Kātiņš
bālgans un arī nedaudz dzeltējošs, mīkstums - līdzīgi. Aug rudens pusē skuju koku mežos, mežmalās, ceļmalās, zālainās vietās, diezgan bieži. Ēdama.
Piezīme. Ļoti līdzīga ir sudrabpelēkā pūkaine (Tricholoma argyraceum), taču tai nedzeltē nedz kātiņš, nedz mīkstums.

Ziepju pūkaine
Tricholoma saponaceum

Vidēji liela (līdz 10 cm), cepurīte dažādās krāsās: no gandrīz baltas līdz zaļganpelēkai vai iesarkanai; gluda vai apsarmota, smalkzvīņaina vai šķiedraina.
Lapiņas krēmkrāsā vai pelēkzaļas, bojājumos sārtojas. Kātiņš bālgans (reizēm ar pelēkām zvīņām), vidū paresnināts, dažkārt ar sakņveida turpinājumu.
Mīkstumam ir ziepju smarža. Aug rudens pusē skujkoku un lapukoku mežos, ļoti bieži. Ēdama.

Govju pūkaine
Tricholoma vaccinum

Neliela (līdz 7 cm), sarkanbrūna, ļoti izteikti zvīņaina. Lapiņas sākumā baltas, vēlāk sarkanīgas. Kātiņš ir bāli sarkanbrūns, uz lejasgalu tumšāks; dobs.
Aug rudens pusē skujukoku un jauktos mežos, parasti samērā ciešās grupās, diezgan bieži. Ēdama.

Svītrainā pūkaine
Tricholoma virgatum

Neliela (līdz 7 cm), pelnpelēka vai violetpelēka, ar smalku radiālu šķiedrojumu un smailu pauguru vidū. Lapiņas sākumā baltas, vēlāk gaišpelēkas.
Kātiņš ir līdzīgā krāsā. Aug rudens pusē skujukoku (reizēm arī jauktos) mežos, diezgan bieži. Indīga.

Baltā pūkaine
Tricholoma stiparophyllum (syn. Tricholoma album)

Vidēji liela (līdz 12 cm), netīri balta, vidū dzeltenīga vai viegli sarkanbrūna. Lapiņas bālganas, kātiņš tāpat, ar apsarmi augšdaļā.
Aug rudens pusē mitros lapukoku un jauktos mežos, ļoti bieži. Neēdama.

Baložu pūkaine
Tricholoma columbetta

Vidēji iela (līdz 10 cm), balta vai ziloņkaula krāsā, zīdaini spīdīga, dažkārt ar sārtiem vai zaļganiem
plankumiem. Lapiņas baltas, dažkārt iesārtas, kātiņš balts ar zilganzaļiem plankumiem pie pamata.
Aug rudens pusē lapu koku un jauktos mežos, pareti. Ēdama.

Sēra pūkaine
Tricholoma sulphureum

Neliela (līdz 7 cm), sēra dzeltena vai olīvzaļgana, kaila vai nedaudz zvīņaina. Lapiņas sēra dzeltenas,
kātiņš tāpat un ar rūsganām šķiedrām. Mīkstumam ir nepatīkama smaka. Aug rudens pusē lapu koku 
un jauktos mežos, diezgan bieži. Neēdama.

Iedzeltenā pūkaine
Tricholoma sejunctum

Neliela (līdz 8 cm), zaļgandzeltena, ar izteiktu radiālu šķiedrojumu, bieži vien vidusdaļā tumši brūngana. Lapiņas baltas, bālganas vai ūdeņaini pelēkas.
Kātiņš sākumā balts, vēlāk ar zaļgandzeltenīgiem plankumiem. Aug rudenī smilšainos priežu mežos, reti. Neēdama.

Gredzenotā pūkaine
Tricholoma focale

Vidēji liela (līdz 10 cm), oranža vai ķieģeļsarkana, citkārt olīvkrāsā vai olīvbrūna, vidū tumšāka, ar tumšāku radiālu šķiedrojumu, sākumā gļotaina.
Lapiņas baltas vai iedzeltenas, vecumā ar rūsganiem plankumiem. Kātiņš ir vidū paresnināts un lejasgalā tievāks, ar sadriskātu ādainu gredzenu,
virs kura ir balts, bet zem - apmēram cepurītes krāsā. Aug rudens pusē smilšainos priežu mežos, diezgan bieži. Ēdama.

Seleriju pūkaine
Tricholoma apium

Neliela (līdz 9 cm), sākumā bālgana, vēlāk okerbrūna vai olīvbrūna un vidū tumšāka, ar ilgi ieritinātu malu. Lapiņas krēmkrāsas vai gaiši dzeltenīgas.
Kātiņš ir bālgans, uz lejasgalu okerdzeltens vai gaiši okerbrūns; visai ciets. Mīkstumam seleriju smarža. Aug rudenī priežu mežos, ļoti reti. Neēdama.

Oranžā pūkaine
Tricholoma aurantium

 Vidēji iela (līdz 10 cm), koši oranždzeltena vai oranžsarkana,
 gluda vai smalki zvīņaina. Lapiņas baltas, vēlāk viegli dzeltē.
 Kātiņs oranžsarkans, sīki zvīņains.  Mīkstumam miltu smarža.
 Aug rudens pusē, tipiski skuju koku mežos, ļoti reti.  Ēdama.

Piezīme. Gandrīz vispārpieņemts ir uzskats, ka oranžā pūkaine augot
tikai un vienīgi skuju koku mežos.  Taču, izrādās, tā diezgan bagātīgi
sastopama arī Katalonijas ozolu mežos. Arī Latvijā suga ir reiz manīta
pie lapu koka - zem vienpatas apses Rīgā, Kleistu ielas malā (2017).

 Pilna lieluma foto sk. Latvijas Mikologu biedrības vietnē šeit.

 

 Pavisam Latvijā konstatētas apmēram 30 pūkaiņu sugas,
 neskaitot smiltenes, kuras arī piederīgas tai pašai ģintij (Tricholoma).


Šī ir ģints atainojuma pagaidu versija. Nākotnē tā tiks aizstāta
ar izvērstāku - pārskata lappusi plus savu lappusi katrai sugai,
kā arī viendabīgāk ilustrētu - ar krāsu ziņā sabalansētiem foto.

Lapiņsēnes