Vietnes sadaļas

Citādās 

Melnbaltais rumpucis
  Helvella leucomelaena (syn. Dissingia leucomelaena)  
 

Maza kausveidīga (sākumā - apmēram lodveidīga ar nelielu atveri virsotnē) askusēne. Diametrs reizēm līdz 3 cm, tipiski tomēr mazāk. Sākumā ir viscaur gandrīz balta; vēlāk augšdaļa pakāpeniski melnē; apakšdaļa, kura izskatās pēc strupa dobumaina kātiņa, saglabājas gandrīz balta. Aug pavasara vidū un beigās pārsvarā sausos smilšainos priežu mežos sablīvētā augsnē. Latvijā manīta jau daudzviet, tomēr visvairāk - vienā mazā teritorijā, kur aug virknē atradņu prāvos baros. Par ēdamību drošu ziņu nav; drīzāk neēdama vai indīga; mazo izmēru dēļ jautājums nav aktuāls.

 

Pirmo reizi Latvijā konstatējušas Inita Dāniele un Diāna Meiere 2020. gada 29. aprīlī pie Garkalnes. Aiznākamajā dienā Edgars Mūkins netālu uzgājis divas citas atradnes, vēlāk Diāna Meiere - vēl pāris. Visas atrodas ļoti nelielā teritorijā - ar caurmēru mazāku nekā 1 kilometrs. Tajās pašās atradnēs suga atkal novērota 2021. gada pavasarī.
Papildinājums. Tīmeklī publicētās vai mums atsūtītās fotogrāfijas liecina, ka 2021. gada maijā suga ir pamanīta arī Salaspils botāniskā dārza teritorijā (Andrejs Svilāns), Bernātu dabas parkā (Andris Maisiņš) un vairākās citās vietās. Atradnes konstatētas arī Valgundes pagastā (Ložmetējkalna tuvumā) un pie Saukrastiem (Diāna Meiere). Mūsuprāt, tik daudzu jaunu atradņu uziešanu tikko konstatētai sugai ir izraisījusi ne vien novērotāju aktivitāte, bet arī sugai īpaši labvēlīgi apstākļi 2021. gada pavasari.

Melnbaltais rumpucis aug pavasarī sausos smilšainos priežu mežos sablīvētā augsnē. (Šeit: greizs, gandrīz sāniski izaudzis eksemplārs palielinājumā.)

 
 

Kamēr jauns, melnbaltais rumpucis ir
aptuveni lodveidīgs ar nelielu atverīti
virsotnē. Sākotnēji viss augļķermenis
ir netīri balts, bet drīz sāk no augšas
arvien vairāk melnēt, līdz balts paliek
vienīgi augļķermeņa apakšējais gals. 

 

Ar laiku melnbaltā rumpuča augļķermenis arvien vairāk atveras, pieņemdams diezgan dziļa kausiņa formu.

Melnbaltā rumpuča augļķermenis uz leju sašaurinās, veidojot kaut ko līdzīgu strupam dobumainam kātiņam.

Melnbaltais rumpucis mēdz aug baros - nereti pat vairāki desmiti augļķermeņu vienuviet (šeit: maza daļa no bara, kuru nevarēja visu ietvert kadrā).

Šīs lappuses foto visi ir no mūsu uzietas atradnes Pierīgā, cieši blakus bij. padomju militārajam objektam Garkalnes tuvumā.

 

Rumpuči

 
 
 

Citādās