| Sēne pagaidām bez latviskā nosaukuma | ||||
| Neobulgaria pura var. pura | ||||
|
Maza (caurmērs tipiski ~1 cm) želejveidīga sēne aptuveni kniedes formā, bieži vien ar seklu iedobi augļķermeņa vidusdaļā. Aug rudenī grupās uz trūdošām, bez mizas palikušām lapkoku (visbiežāk bērzu) kritalām. Izplatība Latvijā nav pētīta, taču šķiet, ka diezgan reti sastopama. Neēdama. |
|
Līdz 2020. gadam mums bija zināms par trim sugas atradumiem: 2011. gadā Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā nogāzē, kur atradne ilgstoši novērota (Edgars Mūkins); 2013. gadā Skrīveru pagastā (Julita Kluša) un 2017.gadā bij. Amatas novadā (tagad Cēsu novada sastāvā) pie Līgatnes upes (Inguna Riževa). Pēc 2020. gada dažādās Tīmekla vietnēs un sociālajos tīklos arvien biežāk parādās šīs sugas fotogrāfijas, tiesa, to autoriem dažkārt nemaz neapzinoties iemūžināto sēņu piederību tieši šai sugai. |
![]()
![]() |
Šīs sugas sēnes vienmēr aug grupās, reizēm pat lielos baros. Liela kritala vai baļķis var būt vairāku metru garumā nosēts ar simtiem augļķermeņu.
![]() |
Šīs sugas sēnes ne tikai vienmēr aug grupās vai pat baros, bet arī ir pārsvarā sagrupējušās ciešos pušķos pa vairākiem augļķermeņiem katrā.
![]() |
![]() |
|
|
Tipiski augļķermeņi: kniedveida, ar seklu iedobi, apakšā kopā saauguši. |
Bagātīgs augļķermeņu pušķis, kamēr vēl samērā jauns (22. septembrī). |
|
![]() |
![]() |
|
|
Tas pats augļķermeņu pušķis, bet jau ievērojami paaudzies (7. oktobrī). |
Tas pats augļķermeņu pušķis, nu jau sadalīšanās stadijā (2. novembrī). |
|
Šīs lappuses foto ir no atradnes Siguldas pilsētas zaļajā zonā, Gaujas senlejas kreisajā nogāzē (2011).