| |
|
Maza (nedaudzi cm)
sākumā gandrīz sniegbalta, vēlāk no augšas dzeltējoša vai brūnējoša, aptuveni konusveidīga sēne ar puslīdz plakanu virsu
un izteiktu kātiņveida lejasdaļu; ar labirintveida porām apakšpusē, kuru sieniņām ar laiku sašķeļoties, rodas adatveida struktūra.
Aug rudens pusē ļoti ciešās grupās, bieži saplūstot kopā.
Ļoti reti sastopama, tomēr atsevišķos gados (kā 2022. gadā), iespējams, biežāk.
Par ēdamību ziņu nav.
|
| |
|
Jau 2016. gadā Inčukalna novadā pie Silciema ievērojis un nofotografējis Edgars Mūkins,
taču novērojums drīz piemirsts un tā arī nav ticis izvērtēts līdz pat 2021. gadam.
Tādējādi pirmo reizi Latvijā sugu konstatējis 2017.gadā Ivars Leimanis pēc atraduma
Limbažu novadā pie Umurgas/Limbažu pagastu robežas netālu no Purgaiļu purva.
Pavisam Latvijā līdz šim (2022) uzieta 8 vietās, kuras atrodas dažādās valsts daļās
(par sešām ziņas ir atrodamas vietnē dabasdati.lv, par divām - šeit, lappuses apakšā).
|
Kopaugošās sistotremas sākotnēji gandrīz sniegbaltie augļķermeņi patiešām parasti izaug cieši kopā pa vismaz pāris desmitiem,
nereti pat saplūstot.
Kopaugošās sistotremas apakšpusē ir labirintveidīgas poras, kuru sieniņām ar laiku sašķeļoties, rodas adatveidīga struktūra.
Šīs lappuses foto ir no mūsu uzietas atradnes Gaujas nacionālajā parkā,
starp bijušo Silciema izgāztuvi un Silciema autobusu pieturu (2016.g. 25. septembrī) un
atradnes Rīgas pilsētas robežās, mežā pie Ziepniekkalna, kuru uzgājis Sergejs Vedjanovs
(paziņojis 2022.g. 30. septembrī, bet novērojis jau iepriekšējos gados).
Pateicamies Sergejam Vedjanovam par foto no atradnes pie Ziepniekkalna!
