 |
 |
 |
||
| Dzīslainais kauslāčpurns | ||||
|
|
|
||
| Dzīslainais kauslāčpurns | ||||
| ◄ | Disciotis venosa | ► | ||
|
Reti sastopama kausveidīga askusēne, kura aug pavasarī lapkoku mežos un parkos, vislabprātāk mālainā augsnē. Augļķermenis sākumā ir slēgts, vēlāk dziļi kausveidīgs ar neregulāri viļņainu iekšpusi, visbeidzot - bļodveidīgs ar smalki dzīslainu iekšpusi. Tā caurmērs reti kad pārsniedz 10 cm. Strupais kātiņveida izaugums arī ir dzīslains, turklāt dzīslojums iestiepjas arī kausveidīgajā daļā. Šādas iezīmes kopā ar piederību lāčpurnu dzimtai ir kalpojušas par iemeslu šķietami savādajam nosaukumam. Dzīslainais kauslāčpurns ir ēdams, tomēr retās sastopamības dēļ reāli netiek ievākts. |
  |
 |
 |
|
|
||
|
Sugai raksturīgais kausiņa iekšpuses dzīslojums visizteiktākais ir vecumā (pa kreisi), ne tik veciem augļķermeņiem tas ir stipri vājāks (vidus rindā), bet jauna augļķermena iekšienē ir tikai viegls viļņojums (apakšā pa kreisi). Kausiņa ārpuse ir baltgana, smalki miltaina un ar sīciņām tumšām pūtītēm; vecumā vai ilgstošā sausumā tā arvien vairāk notumsnē (augšā pa labi). |
 |
|
 |
Ilgstošā sausumā kausiņa ārpuse stipri notumsnē, pat ja augļķermenis ir vēl salīdzinoši jauns (par ko šeit liecina pavāji attīstītais iekšienes dzīslojums).
 |
|
 |
Kamēr jauna un neizkaltusi, kausiņa ārpuse ir baltgana. Kātiņveidīgais pagarinājums ir īss un strups, dzīslots, sākumā rupji viļņveidā, vēlāk smalki.
Šīs lappuses foto ir no atradnes Gaujas nacionālajā parkā, upes senlejas labajā krastā iepretim Siguldai un atradnes Tērvetes dabas parkā, upes ielejas labajā krastā.
| ◄ | ► |
|
|
