![]() |
![]() |
![]() |
||
Oranžsarkanā melastiza |
◄ | Vairoga skropstene | Melastiza chateri (syn. Melastiza cornubiensis ?)* | ► |
Sīka (tipiskais caurmērs <1 cm) sekli kausveidīga sēne ar smalkiem un īsiem matiņiem gar malu, kura vasarā un rudenī aug mitrā smilšainā augsnē (paretam - ar koksnes skaidām nobārstītās vietās), veidodama ciešas vai pat ļoti blīvas grupas. Reti sastopama, tomēr nebūt ne tik ļoti reti, kā tika uzskatīts ilgus gadus. Kļūdīšanās cēlonis: acīmredzot bieži bija noturēta (un joprojām tiek reizēm noturēta) par vairoga skropsteni. Neēdama. |
Pirmo reizi Latvijā konstatējis F.E. Štolls pagājušā gadsimta 30. gados. Pēc tam septiņus gadu desmitus šķietami nebija novērota, līdz 2004. gadā to Baldonē pamanīja Zanda Mūkina (apstiprināja Edgars Vimba). Nākamajos desmit gados Edgars Mūkins uzgāja vēl 4 atradnes dažādās valsts daļās (sīkāk sk. šeit). Vēl būtiskāk, pārskatot domājamos vairoga skropstenes novērojumus, kas bija ieziņoti vietnē dabasdati.lv un citur, atklājās, ka virknē gadījumu patiesībā ir bijusi uzieta oranžsarkanā melastiza! |
![]() ![]() ![]() |
Oranžsarkanā melastiza ir tikpat sīka kā vairoga skropstene vai vēl mazāka,
tāpat ir sekli kausveidīga ar matiņiem gar malu un ļoti līdzīga pēc krāsas.
Gluži kā vairoga skropstene, oranžsarkanā melastiza nemēdz augt viena,
vienmēr veido ciešas vai pat blīvas grupas, parasti diezgan daudzskaitlīgas.
![]() ![]() |
![]() |
![]() ![]() |
Oranžsarkanajai melastizai gar malu ir sīki tumši matiņi, dažkārt daudz, bet citkārt ļoti maz (īpaši vecumā). Tie ir vēl smalkāki, krietni īsāki, kā arī ne tik taisni kā vairoga skropstenei. |
Oranžsarkanā melastiza, pretstatā vairoga skropstenei, aug nevis uz trūdošas koksnes, bet g/k uz kailas zemes. |
![]() ![]() ![]() |
Spriežot pēc diviem mūsu pašu novērojumiem, ļoti retos gadījumos oranžsarkanā melastiza aug starp samērā svaigām, maz trūdējušām koka skaidām.
![]() ![]() ![]() |
Spriežot pēc šiem diviem novērojumiem, starp skaidām augošas oranžsarkanās melastizas,
pirmkārt, veido tik blīvas grupas, ka auglkermeņi, spiežoties viens otram virsū, deformējas
un, otrkārt, ir tikpat kā bez sugai raksturīgajiem smalkajiem matiņiem gar kausiņu ārmalām.
Tiesa, divi vien novērojumi ir pārāk maz, lai rastos pārlieciba, ka tās nav tikai sagadīšanās.
(Nav arī izslēgts, ka šai sugai ir divas varietātes, kurām ir vajadzīgas atšķirīgas augtenes.)
Šīs lappuses afoto ar oranžsarkanajām melastizām skaidu klājienā ir no atradnes uz neilgi iepriekš
uzbūvētām tūrisma takas koka kāpnēm Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē zem Siguldas (2014).
Sugas vietējās vēstures lappusē (šeit)
līdzīgas situācijas foto ir no atradnes Baldones ziemeļu malā,
blakus individuālas mājas jaunbūvei (2004).
* Vai Melastiza chateri un Melastiza cornubiensis ir divas dažādas sugas, vai arī faktiski viena un tā pati suga, speciālistu viedokļi dalās.