|
Calocybe gambosa
(syn. Calocybe georgii) |
| |
|
Prāva (caurmērs 5-15 cm) lapiņsēne ar krēmkrāsas vai iedzeltenu (taču vecumā tumsnējošu), gludu un sausu cepurīti,
kuras mala ilgi saglabājas ieritināta; ar plānām baltām lapiņām, kuras ir visai cieši viena pie otras un ir kātiņam taisni pieaugušas;
ar samērā īsu, baltu un šķiedrainu kātiņu, kurš sākumā ir blīvs, bet vēlāk porains. Mīkstums ir balts un stingrs,
tam piemīt spēcīga miltu (pēc citu domām - gurķu) smarža. Aug galvenokārt maijā lapkoku un jauktos mežos (visvairāk - mežmalās),
krūmājos, parkos, dārzos un līdzīgās zālainās vietās. Par sastopamības biežumu viedokļi dalās, iespējams, reģionālo atšķirību dēļ:
mūsuprāt (un ne tikai mūsu) - pareti. Vietās, kur aug raženi, mēdz veidot diezgan blīvus raganu apļus. Ēdama, uzreiz cepama;
tiek uzskatīta par piemērotu zupām. Ir ziņas, ka esot normāli sagremojama pat jēla, tomēr to droši apstiprināt
nevaram.
|
Maija auzenes cepurīte ir gluda un sausa, sākotnēji krēmkrāsā vai iedzeltena,
vien vecumā mēdz kļūt tumšāka (sk. lpp. apakšā). Aug zālainās vietās.
Maija auzenes lapiņas ir baltas, visai cieši viena pie otras un ir kātiņam taisni pieaugušas.
Kātiņš ir balts, šķiedrains, sākumā blīvs, bet vēlāk porains.
Maija auzene aug lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, parkos, dārzos un citās zālainās vietās,
gandrīz vienmēr grupās. Reizēm tās ir pat ļoti ciešas.
Maija auzene aug lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, parkos, dārzos un citās zālainās vietās,
gandrīz vienmēr grupās. Tās var būt arī ne tik blīvas.
Maija auzenes reizēm veido raganu apļus,
kuri savukārt pēc sevis atstāj joslas ar tik pamatīgi noplicinātu augsni, ka tur kādu laiku neaug pat zāle.
Šeit: daļējs noplicinājuma aplis (stiepjas starp foto apakšējiem stūriem) tur,
kur gadu iepriekš bija izvietojušās (pat diezgan pareti!) maija auzenes.
Vecumā maija auzeņu cepurītes mēdz kļūt tumšākas, proti, dzeltenbrūnas.
Daudzos avotos brīdina nesajaukt ēdamo maija auzeni ar apmēram tajā pašā gadalaikā augošo ļoti indīgo
Patujāra šķiedrgalvīti.
Tomēr zināma vizuālā līdzība ir vienīgi ļoti jauniem un maziem šo sugu augļķermeņiem,
bet pieaugušas sēnes izskatās visai atšķirīgi.
