Vietnes sadaļas

Citādās 

Liesmainā dižspulgaine
  Caloscypha fulgens  
 

Maza līdz prāva askusēne (diametrs 1-4 cm, retumis līdz 6 cm), sākumā slēgta (lodveidīga), vēlāk kausveidīga, beigās pat apvērsti zvanveidīga; ar gludu oranždzeltenu iekšpusi un matētu, sākotnēji vaska dzeltenu, taču pieskārumu vietās un uz vecumu olīv- vai zilganzaļi krāsojošos ārpusi; ar īsu rudimentāru kātiņu, kurš slēpts substrātā, vai bez tā; ar oranžu mīkstumu. Aug agrā pavasarī, driz pēc sniega nokušanas uz meža nobirās esošām skujkoku sēklām un eksistē vien pāris dienas. Šķiet ļoti reti sastopama, tacu, iesp., mēdz palikt nepamanīta šī īsmūžīguma dēļ. Neēdama.
Piezime 1. Liesmainajai dižspulgainei pasaulē paretam tiek novērota albīnā forma (f. caesioalba), taču Latvijā, cik mums zināms, tā nav sastapta.
Piezime 2. Liesmainajai dižspulgainei ir ne tikai asku stadija, bet arī konīdiju stadija (Geniculodendron pyriforme), taču tā ar aci nav saskatāma.

 

Pirmo reizi Latvijā konstatējis Edgars Vimba 1981. gadā Tērvetē. Vēlāk atrasta vēl apm. divos dučos vietu (2025), kuras diezgan vienmērīgi izkaisītas pa valsts teritoriju.

 
 VU   Latvijas Sarkanajā grāmatā (2026. gada) suga figurē kā jutīga [precīzāk būtu: vārīga] (Vulnerable  VU 

Liesmainā dižspulgaine briedumā ir kausveidīga ar gludu oranždzeltenu iekšpusi un smalki matētu ārpusi, kura jau
ir notumsnējusi olīvzaļa, zilganzaļa vai tamlīdzīga (šeit - visai stipri). Abos attēlos sēnes redzamas palielinājumā!

 
Ar laiku liesmainās dižspulgaines kausiņa
mala mēdz saplaisāt, tā kļūstot izrobota
. Liesmainās dižspulgaines aug skuju koku tuvumā
uz to sēklām (šeit augļķermeņi ir netipiski mazi!).

Šīs lappuses foto ir no divām atradnēm Balvu novadā: Vectilžas pagastā un Žīguru pagastā.
Par tiem pateicamies Renātei Kaupužai un Mārai Āzei!   Foto pēcapstrāde ir veikta senes.lv.

 

Citādās