| |
|
Sīciņa sēne (tipiskais caurmērs <1 cm), sākumā olveidīga, vēlāk piltuvveidīga ar radiāli krokotu,
svītrainu iekšpusi un nedaudzām sporas saturošām "oliņām" jeb peridiolām iekšienē (visbiežāk 4-5 gab.).
Lietus pilei trāpot pa kausiņa iekšieni, peridiolas tiek no turienes izgrūstas un līdz ar to izplata sporas tuvākajā apkārtnē.
Aug blīvās grupās uz trūdošas koksnes, dažādiem koksnes atkritumiem. Pabieži sastopama, taču mēdz palikt neievērota.
|
No citām līdzīgām sēnēm svītrainā kausenīte atšķiras ar kausiņa iekšpuses izteikto
radiālo svītrojumu un "oliņu" (peridiolu) salīdzinoši pieticīgo skaitu -
visbiežāk tikai 4-5 gab. Tā parasti aug blīvās grupās, viena sēne cieši pie otras.
(Ļoti rets izņēmums - vienpata svītrainā kausenīte - zemāk pa labi.)
Svītrainās kausenītes augļķermenis sākotnēji ir pilnīgi slēgts, tumšbrūnu vai tumši rūsganu,
pagaru un pinkainu matiņu klāts (pa kreisi, kreisajā malā).
Augšanas gaitā matanais apvalks augļķermeņa virsotnē plīst, atklādams gludu dzeltenīgu plēvīti
(pa kreisi, vidū). Vēlāk, plīstot arī tai, paveras spīdīgi
gluda, radiāli svītraina iekšpuse brūnpelēkos toņos (pa kreisi, labajā malā)
ar vairākām lēcveidigām gaišpelēkas krāsas peridiolām (augstāk un zemāk).
Lietus pilēm trāpot piltuvveidīgā augļķermeņa iekšienē, peridiolas tiek no turienes viena pēc otras izgrūstas,
un beigās piltuvīte paliek tukša (pa labi).
Svītrainā kausenīte gandrīz nekad nav vienpata (ļoti rets izņēmums - augstāk pa labi),
tomēr tik lieli bari kā šeit (ietverts daļēji) nebūt nav vienmēr.
Bieži vien šādos baros ir augļķermeņi dažādās attīstības stadijās - vēl pilnībā slēgti,
tikai ar plēvītes segtu augšpusi, vaļēji ar peridiolām vai bez tām.
Svītrainās kausenītes augļķermenis saglabājas vēl ilgi pēc iztukšošanās no peridiolām
(gan stipri notumsnējot), nereti pat līdz nākamajam pavasarim.
(Šo pašu baru vēl rudenī, drīz pēc augļķermeņu iztukšošanās, sk.
dzimtas pārskata lappusē.)
