|
Liela vai ļoti liela lapiņsēne (diametrs 8-25 cm, paretam līdz 30 cm)
ar visumā pusapaļu, tikai virsotnē pieplacinātu cepurīti gandrīz baltā pamatkrāsā, tačcu lielām brunganām zvīņām izraibinātu,
īpaši centrā; ar bīvāam (t.i., kātiņam nepievienotām) lapiņām, sākumā baltām, bet vēlāk tumsnējošām un izbirstošo sporu
arvien zaļganāk iekrāsotām; ar garu (5-25 cm, paretam pat 30 cm) un gredzena apjoztu kātiņu bez kāda raksturīga virsas zīmējuma,
tikai reizēm pie pamatnes sarkanbrūnu vai bāli sarkanvioletu, iebojājumos pat bezmaz oranžu; ar baltu un sākumā pasīkstu,
vēlāk padevīgu mīkstumu, kurš ir nopietni (lai arī ne nāvējoši) indīgs: izrasa vēdergraizes, stipru vemšanu u.c.
Suga ir visai izplatīta Ziemeļamerikā (kur ir visbiežākais ar sēnēm saistīto saindēšanos cēlonis), mēdz tur augt lielās grupās,
reizēm pat raganu apļos. Mūsu gadsimtā jau konstatēta vairākās valstīs Atlantijas okeāna šajā pusē - dažās Dienvideiropas zemēs,
kā arī Ungārijā un Skotijā; tā acīmredzot ir tikusi ievazāta Eiropa ar kravām no Ziemeļamerikas.
Bet 2024.g. 28. novembrī tā konstatēta arī Igaunijā, Tallinas zooloģiskajā dārzā! Tādējādi ir vairs tikai laika (iesp., īsa laika!)
jautājums, kad tā nonāks arī Latvijā.
Tādēļ arī pie mums, ievācot dižsardzenes, jāsāk ievērot lielāka piesardzība nekā līdz šim. Diemžēl zaļlapiņu dižsardzene
ir visai līdzīga mūsu ierastajām edamajām dižsardzenēm, īpaši kamēr ir jauna - ar baltām, vēl nenozaļojušām lapiņām;
mazliet citādais zvīņu izkārtojums uz cepurītes (tipiski lielākas un vairāk uz centru) un zīmējuma neesamība uz kātiņa
nav krasi izteiktas pazīmes, tā ka vienas pašas neļauj puslīdz droši noteikt piederību šai sugai. Aizdomu gadījumā būtu
jāpapēta sēņu grupas vecākais eksemplārs (gana pamatoti pieņemot, ka grupā nebūs divu sugu sajaukuma) vai pat vairāki.
|
