 |
 |
 |
||
| Rūsganā zemeszvaigzne | ||||
|
|
|
||
| Rūsganā zemeszvaigzne | ||||
| ◄ | Vainagotā zemeszvaigzne | Geastrum rufescens | Šmidela zemeszvaigzne | ► |
|
Rūsganā zemeszvaigzne, līdzīgi citām zemeszvaigznēm, ir kā neliels pūpēdis ar papildu ārējo apvalku, kurš plīstot un atveroties sadalās daivās, tā piešķirdams šai sēnei zvaigžņveidīgu izskatu. 1996. gada Sarkanajā grāmatā un Aizsargājamo sugu sarakstā iekļautā rūsganā zemeszvaigzne, ja salīdzina ar citām Latvijā sastopamajām, ir vidēji liela: tās augļķermeņa caurmērs starp daivu galiem ir 4-8 cm. Sugas uzkrītošākās pazīmes: atvērušās arējā apvalka krāsa ir iesārta, sausumā sarkanbrūna, vecumā tumšbrūna; iekšējais, sporas saturošais apvalks ir tikpat kā bez kātiņa. Aug rudens pusē uz nobirām gan skujkoku, gan lapkoku mežos pa vienai vai mazās grupās; sīkstās konsistences dēļ saglabājas līdz pavasarim. Reti sastopama, tomēr, kā izrādijies mūsu gadsimtā, ne tik īpaši reta un apdraudēta, lai tiktu iekļauta arī jaunajā, 2026. gada Sarkanajā grāmatā. |
|
Pirmo reizi Latvijā konstatējis Johanns Mikutovičs 1934. gadā Ventspils novada Popes pagastā. Vēlāk pamanīta vēl dažos desmitos vietu dažādās mūsu zemes daļās. |
  |
 |
 |
|
Rūsganā zemeszvaigzne jau jauna izceļas ar ārējā apvalka sārto nokrāsu. |
Ar laiku ārējais apvalks kļūst patiešām rūsgans, nereti - tāds kā izburbis. |
|
Rūsganās zemeszvaigznes iekšējam apvalkam tikpat kā nav kātiņa, tas gandrīz blīvi ievietojies ārējā apvalka nesaplaisājušas vidusdaļas seklajā ieplakā.
 |
|
 |
|
Vecumā ārējais apvalks kļūst krietni tumšs un dažkārt arī smalki saplaisā. |
Sīkstais, ādainais augļķermenis labi saglabājas līdz nākamajam pavasarim. |
|
Šīs lappuses foto ir no divām mūsu uzietām atradnēm: Gaujas nacionālajā parkā pie šosejas A2 netālu no Lorupes,
kā arī nedaudz uz dienvidiem no GNP dienvidrietumu gala.
Vēl esam uzgājuši atradni GNP netālu no Silciema autobusu pieturas un Rīgā, pie Bābelītes ezera ziemeļrietumu krasta.
Bez tam mums atnesti paraugi no Līgatnes apkārtnes.
| ◄ | ► |
|
|
