Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Citādās 

Ežu dižadatene
  Hericium erinaceus  
 

Ežu dižadatene ir liela (augļķermeņa caurmērs līdz diviem decimetriem) adateņsēne baltā vai iedzeltenā krāsā, vecumā dzeltējoša arvien stiprāk. Adatiņas ir vismaz 1 cm garas, visas sākas no ļoti īsa, taču visai plata kātiņa, itin nemaz nezarojas un nokarājas lejup, paretam pat līdz ~5 cm. Savvaļā aug vasaras otrajā pusē un rudenī uz lapukoku kritalām un nedzīviem stumbriem (retos izņēmuma gadījumos - uz zāģu skaidu kaudzēm). Domājams, Latvijā ir ārkārtīgi reti sastopama: līdz šim atrasta vienu vienīgu reizi. Ēdama, taču retās sastopamības dēļ pareizāk atstāt to augam. Izmantojama arī ārstniecisku līdzekļu pagatavošanai, tādēļ dažās valstīs tiek kultivēta. Pirmie sekmīgie eksperimenti šajā jomā veikti arī Latvijā.

 

Pirmo reizi Latvijā savvaļā izaugušu eksemplāru ievērojusi Maija Maļceva 2019. gada oktobrī Engures novadā pie šosejas Sloka-Talsi (ceļš P128), viņa pati arī noteikusi atraduma sugu, bet fotogrāfiju ievietojusi savā Facebook kontā, no kura informācija vēlāk nonākusi vietnē latvijasdaba.lv. (Par pirmajiem Latvijā makslīgi izaudzētajiem eksemplāriem ziņas sniegsim tad, kad būsim saņēmuši pietiekami pilnīgu informāciju no audzētājiem.)

 

Ežu dižadatene ir liela ieapaļas formas sēne baltā vai iedzeltenā 
krāsā ar garām, bet nezarotām adatiņām, kuras itin visas sākas 
no ļoti īsa, taču plata kātiņa un nokarājas lejup 1-5 cm garumā.

Savvaļā (augšā) šī sēne aug uz lapukoku kritalām un nedzīviem 
stumbriem. Kultivēšanai (pa labi) tiek izmantota ne tikai koksne,
bet arī citi substrāti: saulespuķu sēklu apvalki ar piedevām utt. 

Šīs lappuses foto ir no pirmās atradnes savvaļā (augšā, Maija Maļceva),
kā arī no eksperimentālas audzētavas mājās (pa labi, Ilona Freiberga).

 
 

Dižadatenes

 
 
 

Citādās