Vietnes sadaļas

Citādās 

Suņu mutīne
Ravenela mutīne Mutinus caninus  
 

Suņu mutīnei, tāpat kā citu ģinšu zemestaukiem, no sākotnējās "olas" strauji izaug garš kāts, kura galotni klāj lipīga un smirdīga masa (gleba), kas pievielina mušas, tā nodrošinot sēnes sporu izplatīšanu. Suņu mutīnes dzeltenīgais (vai bāli oranžais) kāts tipiski ir ~10 cm garš un 1-1¼ cm resns. Kāta galotne ir oranža (turpretim Ravenela mutīnei, kura Latvijā ieviesusies XX gs. otrajā pusē, - aveņsarkana), bet galotni klājošā gleba - tumši olīvbrūna. Aug dabiskā, nepārveidotā vidē - gan skujkoku, gan lapkoku mežos. Latvijā reģistrēts viens varbūtīgs un viens pilnīgi drošs novērojums.

 

Par suņu mutīnes atrašanu Latvijā tika vairākkārt ziņots XX gs. otrās puses sākumā, taču toreiz suga bija noteikta kļūdaini: patiesībā visas sastaptās bija Ravenela mutīnes. 1997. gadā Slīteres Zilajos kalnos Inita Dāniele uzgāja ticamu sugas eksemplāru, tomēr dažādu iemeslu dēļ šis novērojums tolaik netika atzīts par pietiekami pārliecinošu. 2021. gadā Dunalkas apkārtnē Sergejs Vedjanovs ievāca eksemplāru, kura piederību sugai turpat uz vietas vienprātīgi apstiprināja trīs eksperti no Dabas muzeja un senes.lv.

Suņu mutīne mēdz augt dabiskā, cilvēka nepārveidotā vidē - gan skujkoku, gan lapkoku mežos.
Šeit: šīs mutīnes pirmais Latvijā uzietais eksemplārs, par kura piederību sugai ir pilna pārliecība.

Suņu mutīnes kāts ir dzeltenīgs, tā galotne ir oranža, bet galotni klājošā gleba - tumši olīvbrūna.
Nesot ārā no meža, ļoti trauslais augļķermenis bija pārlūzis; šeit abas daļas puslīdz saliktas kopā.

Šajā lappusē ir eksemplārs, kurš atrasts Dunalkas apkārtnes mežā (augšā) un tad iznests gaišākā vietā (apakšā).
Pateicamies Sergejam Vedjanovam par vēl mežā esošā augļķermena fotoattēlu! Tā pēcapstrāde ir veikta senes.lv.

Ravenela mutīne

Zemestauku
dzimta

 
 

Citādās