| |
|
Sīciņa sēne ar ieapaļu galviņu 2-7 mm caurmērā un salīdzinoši resnu 3-6 mm garu kātiņu, sākumā balta vai krēmkrāsā,
vēlāk mēreni tumsnējoša; briedumā galviņa pārplīst. Aug rudens pusē lielās un ciešās grupās uz trūdošiem mājlopu nagiem un ragiem
(Latvijā ir novērota pārsvarā uz tiem). Šķiet, ka ir ļoti reti sastopama. Taču iespējams, ka faktiski nav tik īpaši reta,
taču hroniski paliek neievērota. Jautājumam pa ēdamību nav jēgas.
|
| |
|
Pirmo reizi Latvijā pamanījis Ēriks Začs 2021. gadā kaut kur Rēzeknes novadā (uz buļļa raga),
bet piederību sugai attālināti noteikusi Inita Dāniele. 2024. gadā atrasta Naukšēnu (tagad Valmieras) novada Jeru pagastā
(uz zirga naga) un nedaudzās savstarpēji tuvās vietās Rucavas pagastā blakām Papes pļavām (uz taurgovju
ragiem). 2025. gadā uzieta Dundagas (tagad Talsu) novada Dundagas pagastā, dabas liegumā 'Kadiķu nora' (uz naga), kā arī Saldus novada Remtes pagastā (uz raga atliekām).
|
Sīciņā nagu onigēna aug lielās ciešās grupās uz trūdošiem mājlopu ragiem (šeit: uz taurgovs) un nagiem.
Par cik ir praktiski tādā pašā krāsā kā šīs lopu atliekas, ir grūti pamanāma un viegli var palikt neievērota.
Nagu onigēnai ir ieapaļa galviņa dažu milmetru caurmērā un vair. milimetrus garš salīdzinoši resns kātinš.
Nagu onigēnai gan galviņa, gan kātiņš sākumā ir balti vai krēmkrāsā, tomēr ar laiku tie mēreni notumsnē.
Lai gan nagu onigēnas galviņa un kātiņš ar neapbruņotu aci izskatās gludi, patiesībā tie tādi nemaz
nav.
Nagu onigēnas augļķermeņi var vienlīdz raženi augt
no substrāta jebkurā virzienā, t.sk. arī taisni lejup.
Šīs lappuses foto ir no atradnes Rucavas pagastā, mežā cieši blakām Papes pļavām un no atradnes Remtes pagastā.
Pateicamies Agrim Kvederam par fotogrāfijām no
Remtes pagasta!
Visu fotogrāfiju pēcapstrāde ir paveikta senes.lv.
Piezīme.
Latvijā ir nedaudzas reizes atrasta arī radniecīgā kraukļu onigēna,
kura aug uz pūstošām putnu spalvām, dzīvnieku vilnas izstrādājumiem u.c.
