Latvijas sēnes - austeru sānause (austersēne)

Vietnes sadaļas				Lapiņsēnes
Austeru sānause (austersēne)

Vidēju vai lielu izmēru lapiņsēne (platums tipiski 4-20 cm, ļoti reti līdz 25 cm) ar asimetrisku cepurīti visai plašā krāsu diapazonā - no krēmkrāsas vai smilškrāsas līdz violetpelēkai, dažkārt pat diezgan tumšai; ar baltām vai krēmkrāsas lapiņām, gar kātiņu stipri nolaidenām; ar īsu rudimentāru kātiņu cepurītes vienā malā; ar diezgan sīkstu baltu vai pelēcīgu mīkstumu, kurš smaržo pēc piepēm. Sastopama čemuros uz dzīviem lapkokiem, kritušajiem stumbriem un celmiem; parasti sāk augt rudenī pēc pirmajām nopietnajām salnām un turpina līdz ziemas sākumam, neaizejot bojā pat diezgan stiprā salā un zem sniega. Bieži sastopama. Ēdama, tiek rūpnieciski audzēta mākslīgā vidē (sugas gaišā forma) un tirgota kā austersēne.



Savvaļā augošajām austeru sānausēm cepurīte tipiski ir pelēka, reizēm ar violetu nokrāsu. Aug čemuros uz lapkokiem, kritušiem stumbriem, celmiem	.	Austeru sānauses lapiņas ir baltas vai krēmkrāsā, cieši viena pie otras, gar kātiņu stipri nolaidenas. Kātiņš ir stipri īss un cepurītes vienā malā.

Austeru sānauses, kas izaugušas vēlā rudenī, nereti ir sastopamas arī Jaungada rītā (turklāt reizēm - vēl ēdamā kondīcijā).

Austeru sānauses, ja uz laiku nonāk zem sniega, no tā necieš, vien aukstumā maina krāsu no pelēkas uz brūnu.

Austeru sānauses spēj izaugt arī diezgan neiedomājamās vietās (šeit - uz dermantīnā ietērpto krēslu finiera!).
Austeru sānausu neizvēlīgums pret augteni tiek plaši izmantots, šo sugu rūpnieciski kultivējot (kā austersēni).

Šīs lappuses foto gandrīz visi ir no atradnēm vairāk vai mazāk pilsētvidē: no divām atradnēm Rīgas 2. Meža kapos, no atradnes
Siguldas priekšpilsētā starp daudzdzīvokļu mājas korpusiem un no atradnes Rīgā, Krusta baznīcas pagalmā pie ielas puses žoga.
Foto ar sēnēm uz veca krēsla ir uzņemts Birzgalē, par ko pateicamies Ilzei Irbei! Foto pēcapstrāde ir veikta senes.lv.