Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Baltrobainā virpainīte
Stropharia albocrenulata / Hemistropharia albocrenulata
 

Neliela vai vidēja lapiņsēne (diametrs līdz 8 cm, paretam līdz 10 cm) ar sākumā tumši brūnu, bet vēlāk kastaņ-, sarkan- vai oranžbrūnu cepurīti, uz kuras ir koncentriski izvietotas lielas gaiši sarkanbrūnas trīsstūrveida zvīņas (kuras ar laiku izzūd); cepurītes malā tās izskatās kā gaiši robiņi. Lapiņas briedumā gaiši violetpelēkas, zobainas, ar baltiem eļļaina šķidruma pilieniņiem uz šķautnēm. Kātiņš samērā garš (paretam pat līdz 20 cm) ar piltuvveidīgu gredzenu (kurš ar laiku izzūd), virs tā - balts un rievains, zem tā - gaiši brūns ar atspūrušām zvīņām (vēlāk kļūst gluds un kails). Aug rudens pusē uz lapkoku pamatnēm vai mirušas lapkoku koksnes. Skaitās ļoti reti sastopama, iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā. Neēdama.

 

Sugas klātbūtni Latvijā pirmo reizi minējis 1970. gadā Vilis Lūkins, nenorādot atrašanas vietu un laiku. Pirmais konkrēti zināmais atradums ir 1992. gadā Tukuma novada Tumes pagastā pie Jaunmokām (Inita Dāniele). Mūsdienās praktiski ik gadu tiek uzieta vairākviet valstī (pat vairākviet nelielā reģionā un ar viena novērotāja spēkiem).

Baltrobainajai virpainītei cepurītes virsa ir tādā vai citādā patumši brūnā tonī, un uz tās ir
koncentriski izvietotas lielas gaiši sarkanbrūnas trīsstūrveida zvīņas, kuras gar cepurītes 
malu no attāluma šķiet kā robiņi. Tādēļ arī šī virpainīšu suga ir nosaukta par baltrobaino.
Lapiņas briedumā ir gaiši violetpelēkas. Kātiņš ir pagarš, ar laika gaitā izzūdošu gredzenu
 (šeit jau izzudis), virs tā - balts un rievains, zem tā - gaiši brūns ar atspūrušām zvīņām.

Ar laiku zvīņas uz cepurītes gandrīz izzūd, t.sk. zvīņas gar cepurītes malu.
Samazinās arī zvīņu daudzums uz kātiņa lejasdaļas, beigās tā kļūst gluda.

Cepurītes zvīņām izzūdot, to vietā paliek vien sīki izcilnīši - zvīņu "saknes".

Šīs lappuses foto ir no divām mūsu uzietām atradnēm Siguldā un tās tuvā apkārtnē.

Virpainītes

 

Lapiņsēnes