 |
 |
 |
||
| Milzu skropstzvaigzne | ||||
|
|
|
||
| Milzu skropstzvaigzne | ||||
| ◄ | Biezstaru zemeszvaigzne | Trichaster melanocephalus (syn. Geastrum melanocephalum) | ► |
|
Milzu skropstzvaigzne, līdzīgi citām zemeszvaigznēm, ir kā pūpēdis, bet ar tādu apvalku,
kurš plīstot un atveroties sadalās daivās, tā piešķirot šai sēnei zvaigžņveidīgu izskatu.
Sarkanajā grāmatā ierakstītā¹ un Aizsargājamo sugu sarakstā iekļautā²
milzu skropstzvaigzne ir lielākā Latvijā sastopamā zemeszvaigzne: augļķermeņa caurmērs starp daivu galiem ir 7-15 cm.
Sugas raksturīgākā pazīme: sēnes augļķermenim nobriestot, plīst un sadalās daivās (parasti 4-6, retāk līdz 8)
nevis tikai ārējais apvalks, bet arī ar to saaugušais iekšējais, tādējādi pilnībā atsedzot sporas saturošo masu (glebu),
kura ir putekļaini šķiedraina. Aug rudens pusē, tipiski - lapkoku un jauktos mežos ar bagātīgu augsni;
tomēr Latvijā ir uzieta arī vietās ar nabadzīgāku augsni.
Augļķermeņa apakšdaļa sīkstās konsistences dēļ puslīdz saglabājas līdz pavasarim. |
|
Pirmo reizi Latvijā konstatējis Vilis Lūkins 1968. gadā Inčukalna apkārtnē. Bez tam 1984. gadā atrasta Raiskuma apkārtnē (Rudīte Limbēna), bet 2012. gadā - divos Rīgas mežos (Sergejs Vedjanovs - pie Ziepniekkalna, Uģis Piterāns - Mangaļsalā). Kopš 2016. gada Ziepniekkalna atradnē gandrīz katru sezonu ir novērota vairākos eks. 2023. gadā konstatēta Dobeles novada Ukru pagastā, Ukru garšā (atrada Ainārs Valdovskis kolektīva mikoloģiskā pasākuma gaitā; sugu uz vietas noteica divi eksperti). |
   |
Milzu skropstzvaigznes augļķermenim nobriestot, daivās sadalās ne tikai ārējais apvalks, bet arī ar to saaugušais iekšējais,
tādējādi pilnībā atsedzot sporas saturošo masu (glebu), kura ir putekļaini šķiedraina.
Ilustrācijā atainots viens no trim eksemplāriem, kas uzieti 2012. gadā Mangaļsalā.
Pateicamies Uģim Piterānam par fotogrāfijas oriģinālu, no kura izgatavota šī ilustrācija!
  |
Divi milzu skropstzvaigznes eksemplāri agrīnās attīstības stadijās.
(Nofotografēti augšanas vietā, vājās gaismas dēļ - ar zibspuldzi.)
Ilustrācijā atainoti divi no eksemplāriem, kuri uzieti 2023. gadā Ukru gāršā.
 |
Putekļaini škiedrainā sporas saturošā masa (gleba) palielinājumā.
(Tumšpelēkie graudi ir svešķermeņi, domājams, kāda auga sēklas.)
Ilustrācijā atainots viens no trim eksemplāriem, kas uzieti 2012. gadā Mangaļsalā.
Pateicamies Uģim Piterānam par fotogrāfijas oriģinālu, no kura izgatavota šī ilustrācija!
 |
Trīs milzu skropstzvaigznes eksemplāri dažādās attīstības stadijās.
(Nofotografēti nevis dabiskā vidē, bet Dabas muzeja sēņu izstādē.
Tā kā izstāžu zālē sajaucās dabiskais un mākslīgais apgaismojums,
šī attēla krāsu toņi, par spīti foto pēcapstrādei, var būt neprecīzi.)
Ilustrācijā atainoti eksemplāri, kuri uzieti 2016. gadā mežā pie Ziepniekkalna.
| ◄ | ► |
|
|
