Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Sakņkāta kserula
Xerula radicata / Hymenopellis radicata
 

Šai lapiņsēnei, kura barības vielas smeļas no lapkoku saknēm, pelēcīgi dzeltenās vai pelēkbrūnās cepurītes diametrs parasti nepārsniedz ~10 cm, toties šī suga izceļas ar visai garu (kā arī salīdzinoši tievu) kātu un gandrīz tikpat garu "sakni" kāta tupinājumā (kura sniedzas līdz koka saknei). Lapiņas ir netīri baltas un izvietotas diezgan cieši viena pie otras. Aug rudens pusē. Ļoti reti sastopama, ir iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā.

 

Pirmo reizi Latvijā konstatējis F.E. Štolls 1935. gadā Rucavas novada Dunikas pagasta Luknā. Pagāj. gadsimtā ir pa reizei pamanīta arī Talsu novadā un Aizkraukles novadā. Mūsu gadsimtā novērota vēl dažviet Zemgalē, Vidzemē un Kurzemē, tomēr zināmo atradņu kopskaits, iesp., pat nepārsniedz 10 (ieskaitot divas mūsu uzietās).

Sakņkāta kserula izceļas ar tievu un ļoti garu kātu. Vēl vairāk, tās kātam
ir gandrīz tikpat gara "sakne" - turpinājums pazemē (sk. attēlus zemāk),
kurš stiepjas līdz kādai koka saknei (no tās sēne smeļas barības vielas).

Cepurītes vidū sakņkāta kserulai ir raksturīgs paugurs, šim eksemplāram
gan neizteikts - mazs un zems (attēls pa labi augšā).

Lapiņas cepurītes apakšpusē sakņkāta kserulai ir izvietotas diezgan cieši
viena pie otras un ir dažāda garuma (attēls pa labi).

(Šis eksemplārs auga stāvā nogāzē, no kuras lietus ūdens straumes bija
pilnībā noskalojušas jelkādu zemsedzi, kura varētu būt tur veidojusies.)

 
 
 
   

Sakņkāta kserulas kāts kopā ar turpinājumu pazemē dažam eksemplāram var stiepties bezmaz pusmetra garumā!

Sakņkāta kserulas dažkārt aug divas trīs cieši kopā (ļoti reti - vairāk)
- uz vienas un tās pašas koka saknes (šeit - cieši klāt pie paša celma).

Šīs lappuses foto visi ir no divām mūsu uzietām atradnēm: no ilggadējas atradnes
Gaujas nacionālajā parkā (senlejas nogāzē pie Krimuldas) un epizodiski novērotas
atradnes Kaņiera ezera tuvumā (pie Antiņciema).

 

Dažādas retākas lapiņsēnes

 
 
 

Lapiņsēnes