 |
 |
 |
||
| Dižsardzenes un saulsardzenes | ||||
|
|
|
||
| Dižsardzenes un saulsardzenes | ||||
|
Dižsardzenes un saulsardzenes ir, pamatojoties uz virkni būtisku atšķirību, atzītas par atsevišķām ģintīm jau pagājušā gadsimta vidū. Dižsardzenes ir lielas un vidējas, saulsardzenes - vidējas un mazas lapiņsēnes. Visām ir kopīgs tas, ka uz gaišas cepurītes ir tumšākas zvīņas un ka kātiņu apjož gredzens, ne vienai vien sugai - izzūdošs. Dižsardzenēm tas ir pārbīdāms augšup-lejup, turpretī saulsardzenēm, ja mēģina bīdīt, izjūk. Aug vasarā (pat no jūnija), bet īpaši - rudenī. Sastopamība - no bieži līdz ļoti reti. Dižsardzenes pārsvarā ir ēdamas, saulsardzenes - pārsvarā ne. |
|
Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem! |
|
Balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, dažas sugas no dižsardzeņu ģints (Macrolepiota) mūsdienās ir pārceltas uz citu ģinti (Chlorophyllum); atbilstoši mainījušies sugu latīniskie nosaukumi (jaunie doti pēc slīpsvītras). Latviskais nosaukums šai ģintij nav izdomāts, tā ka mums visas dižsardzenes joprojām ir un paliek dižsardzenes. Mūsdienās viena suga no dižsardzeņu ģints (Macrolepiota), atbilstoši sporu krāsai un dažām citām īpašībām, ir pārcelta uz sārtsporeņu ģinti (Leucoagaricus); atbilstoši mainījies sugas latīniskais nosaukums (jaunais dots pēc slīpsvītras). Tomēr latviskais nosaukums joprojām tiek saglabāts vecais, tāpēc suga ir atstāta arī šajā lappusē. |
 
|
|
|
|
Lielā dižsardzene Macrolepiota procera Milzīga (līdz 30 cm ø, 35 cm augsta). Ēdama pat jēla. |
Sarkstošā dižsardzene Macrolepiota rhacodes / Chlorophyllum rhacodes Apmēram divreiz mazāka nekā lielā. Griezumā sarkst. |
Dārza dižsardzene Macrolepiota bohemica / Chlorophyllum brunneum Sarkstošās lielumā. Aug siltumnīcās, skudrupūžņos. |
 |
 |
 |
 |
|
Sēnalainā dižsardzene Macrolepiota excoriata Vidēja (ø ~12 cm), ar pauguriņu cepurītes vidū. Reta. |
Paugurainā dižsardzene Macrolepiota mastoidea Vidēja (ø ~10 cm), ar pauguru cepurītes vidū. Ļoti reta. |
Konrada dižsardzene Macrolepiota konradii Vidēja (ø ~10 cm). Ārkārtīgi reta: Latvijā atrasts 1 eks. |
|
 |
||
|
Meiteņu dižsardzene Macrolepiota nympharum / Leucoagaricus nympharum Neliela (ø ~8 cm), ar baltām 3-stūra zvīņām. Ļoti reta. |
Citas dižsardzeņu sugas Latvijā nav konstatētas.
|
Brīdinājums. Latvijā vēl nav konstatēta suga Chlorophyllum molybdites, kuru latviski varētu nodēvēt (taksonomiskā ziņā nekorekti, toties ērti) par zaļlapiņu dižsardzeni. Tā ir nopietni indīga Ziemeļamerikas suga, kura pēdējos gados konstatēta arī šaipus Atlantijas okeāna Skotijā un Kiprā, tā ka agrāk vai vēlāk ir sagaidāma arī Latvijā. |
|
Pagājušā gadsimta beigās no saulsardzeņu ģints (Lepiota) ir izdalīta jauna ģints (Echinoderma), uz kuru pārceltas sugas, kam zvīņas uz cepurītes ir smailas. Atbilstoši mainījušies sugu latīniskie nosaukumi (jaunie doti pēc slīpsvītras). Latviskais nosaukums šai ģintij nav izdomāts, tā ka mums šīs sēnes joprojām paliek saulsardzenes. |
|
|
|
|
Smailzvīņu saulsardzene Lepiota aspera / Echinoderma aspera Ar smailām zvīņām. Aug labā augsnē mežos, dārzos. |
Vairoga saulsardzene Lepiota clypeolaria Neliela (ø 4-8 cm). Aug skuju koku un jauktos mežos. |
Dzeltenkāta saulsardzene Lepiota magnispora (L.ventriosospora) Neliela (ø 4-8 cm). Aug skuju koku un jauktos mežos. |
|
| 
|
|
|
Kastaņu saulsardzene Lepiota castanea Maza (ø 2-4 cm). Aug mežos, krūmājos, ceļmalās utt. |
Okerdzeltenā saulsardzene Lepiota ochraceofulva Samērā maza (ø 2-6 cm). Aug egļu mežos. Ļoti reta. |
Pļavas saulsardzene Lepiota oreadiformis Maza (ø 2-4 cm). Aug pļavās, ganībās, zālājos, mežā. |
|
|
Sekstainā saulsardzene (Lepiota cristata) Maza (ø 1-3 cm). Ar sarkanbrūnām zvīņām un vidu. Aug skujkoku un jauktos mežos, zālājos. Bieža. (Līdz detalizētāka un bagātīgāk ilustrēta apraksta izveidošanai sk. sugas ilustrāciju pagaidu lappusi.) |
|
|
Kaķu saulsardzene (Lepiota felina) Maza (ø 2-3 cm). Ar brūni melnām zvīņām, pašā vidū melna. Aug skujkoku un jauktos mežos. Reta. (Līdz detalizētāka un bagātīgāk ilustrēta apraksta izveidošanai sk. sugas ilustrāciju pagaidu lappusi.) |
Latvijā ir konstatētas pavisam 20 saulsardzeņu sugas
(ieskaitot tās dažas, kas tagad pārceltas uz ģinti Echinoderma).
Atgādinām, ka vairāku sugu saulsardzenes ir indīgas!
|
|