Vietnes sadaļas

1.reizi atrastās 

Grubuļainās samtbekas tumšbrūnā vai gandrīz melnā cepurīte ir tiešām samtaina, taču grubuļaina. Ilustrētu sugas aprakstu (patlaban - provizorisko versiju ar nedaudziem foto) sk. mūsu vietnē šeit.

Pirmos eksemplārus Latvijā bija nofotografējis Edgars Mūkins 2010. gadā Rīgā, Ziepniekkalna kapos. Zanda Mūkina atzina, ka tie nepieder nevienai Latvijā zināmai samtbeku sugai, taču atrast vēlreiz un papētīt sīkāk tāgada sezonā vairs neizdevās. 2011. gadā turpat Ziepniekkalna kapos vairākās vietās tika pamanīti kopumā ap 10 eksemplāru un beidzot noteikta to suga - grubuļainā samtbeka.
2012. gadā tajā pašā teritorijā bekas atkal izauga apmēram līdzīgā skaitā, pārsvarā vecajās vietās. 2013. un 2014. gadā, apsekojot šo teritoriju pa divām reizēm visai sausā laikā, augļķermeņu nebija. 2015. gadā septembrī jaunā vietā, taču diezgan tuvu vecajām atkal izdevās uziet trīs eksemplārus. 2016. gada augustā izdevās atrast divus eksemplārus jaunās vietās; vecās bija krietni papostītas. 2017. gadā, šo teritoriju vienīgo reizi steigā apsekojot, tika pamanīts tikai viens sugas eksemplārs. 2018. un 2019. gada ļoti sausajās vasarās, apsekojot divreiz sezonā, augļķermeņi nebija atrodami. 2020. gadā, apsekojot labvēlīgos laikapstākļos, augļķermeņi tika pamanīti trijās vietās (t.sk. jaunā). 2021. gadā, nemanot nekādas ražīguma izmaiņas ilgtermiņā, atradnes uzraudzīšana tika pārtraukta.

2016. gada augustā konstatēta otra atradne - Siguldā, pie Gaujas tilta kreisā gala (Edgars Mūkins, 3 eks.) un visai drīz - arī trešā, mežā ~1 km uz dienvidrietumiem no Krimuldas (Julita Kluša, 1 eks.).
Nākamajās trijās sezonās Siguldas atradne tika regulāri apsekota, taču augļķermeņu ne reizi nebija.

2019. gada augustā konstatēta Rīgā, piemājas dārzā Teikā, kur nelielās grupās manīta arī vairākās iepriekšējās sezonās, taču nav uzreiz atpazīta (Roberts Kārkliņš; uz vietas apstiprinājis E. Mūkins). Tā paša gada oktobrī pamanīta dārzā Imantā (Sarmīte Strode; sugu attālināti noteicis E. Mūkins). Abas piemājas atradnes ir salīdzinoši ražīgas (sezonas laikā pirmajā izauguši pat pāris desmiti eks.).

2020. gadā atrasta Mārupes kapos (1 eks., Dace Šķēle-Horvate, uz vietas apstiprinājis E. Mūkins).

Daži Selgas Bērziņas publicētie foto vedina domāt, ka 2012. gadā šī beka augusi arī dārzā Liepājā (taču ne visi foto, kuriem albūmā pierakstīta šī suga; vairākums attēlo, šķiet, bifeļādas samtbeku). Foto, ko atsūtījis Edmunds Purmalis, rāda, visticamāk, šādas sugas beku 2016. gadā pie Bīriņu pils. Ne vienā, ne otrā gadījumā attēlu klāsts tomēr nav pietiekami vispusīgs, lai pārliecība būtu pilnīga. šī suga varētu būt fiksēta arī dažos foto, kas redzami soc. tīklos, taču tur pārliecības ir vēl mazāk.

Viens no 2010.g. uzietajiem eksemplāriem
(tas pats, kas augšējā attēla labajā malā).

Viens no 2011.g. uzietajiem eksemplāriem
(arī Ziepniekkalna kapos, tikai citā vietā).

1.reizi atrastās