 |
 |
 |
||
| Dažas bērzlapes īsumā | ||||
|
|
|
||
| Dažas bērzlapes īsumā | ||||
|
Bērzlapes ir mazas līdz prāvas lapiņsēnes ar daždažādu krāsu cepurītēm, bet ar divām kopīgām iezīmēm: augļķermeņa trauslumu un lapiņu birzīgumu. Vienas sugas bērzlapes ir ēdamas pat jēlas, daudzu sugu - uzreiz cepamas, bet vēl citu sugu bērzlapes, kuras ir mēreni sīvas (daža arī vāji indīga), neilgi jāpavāra sīvuma un vieglā indīguma novēršanai. Tikai pavisam nedaudzu sugu bēzlapes ir tik sīvas, ka paliek neēdamas pat pamatīgi novārītas. |
|
|
|
Šeit dažas bērzlapju sugas raksturotas drusku detālāk nekā ģints pārskata lappusē. Vēl pilnīgāk tās ir atainotas mūsu vietnē fungi.lv (sk. saites). |
|
|
|
Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem! |
Plankumainā bērzlape (Russula vesca)
   |
Ēdama |
Ļoti bieži sastopama bērzlape ar nespodru, brūngani vīnsarkanu, blāviem plankumiem izraibinātu cepurīti.
Cepurītes virsmiziņa briedumā ir par dažiem mm atkāpusies no malas. Uzreiz cepama; ir ēdama pat jēla.
|
Plašāk un detalizētāk sk. mūsu divvalodīgās vietnes fungi.lv lappusēs, konkrēti, šeit . |
Balējošā bērzlape (Russula exalbicans)
 |
Ēdama |
Bieži sastopama bērzlape. Nosaukums atspoguļo attiecīgo īpašību (šeit - neparasti kolorīts eksemplārs).
Sīva, īpaši - lapiņas, tādēļ pirms lietošanas uzturā jānovāra.
|
Plašāk un detalizētāk sk. mūsu divvalodīgās vietnes fungi.lv lappusēs, konkrēti, šeit . |
Mainīgā bērzlape (Russula decolorans)
 |
Ēdama |
Ļoti bieži sastopama bērzlape. Nosaukums atspoguļo bālēšanu no sarkanīgas uz pelēkdzeltenu (attēlā).
Uzreiz cepama.
|
Plašāk un detalizētāk sk. mūsu divvalodīgās vietnes fungi.lv lappusēs, konkrēti, šeit . |
Zeltainā bērzlape (Russula aurata)
 |
Ēdama |
Pareti sastopama bērzlape. Nosaukta pēc lapiņu, kātiņa, reizēm arī cepurītes zeltaini dzeltenās krāsas.
Viennozīmīgi pati skaistākā bērzlape! Uzreiz cepama.
|
Plašāk un detalizētāk sk. mūsu divvalodīgās vietnes fungi.lv lappusēs, konkrēti, šeit . |
Violetzaļā bērzlape (Russula cyanoxantha)
 |
Ēdama |
Pareti sastopama liela bērzlape. Vienīgā ar nebirzīgām lapiņām! Uzreiz cepama (varietāte variata jāvāra).
|
Plašāk un detalizētāk sk. mūsu divvalodīgās vietnes fungi.lv lappusēs, konkrēti, šeit . |
Vājsmirdīgā bērzlape (Russula subfoetens)
 |
Ēdama |
Bieži sastopama bērzlape. Nosaukums atspoguļo attiecīgo īpašību. Novārot nepatīkamā smarža izzūd.
|
Plašāk un detalizētāk sk. mūsu divvalodīgās vietnes fungi.lv lappusēs, konkrēti, šeit . |
Siļķu bērzlape (Russula xerampelina)
 |
Ēdama |
Bieži sastopama bērzlape. Smaržo pēc siļķēm. Cepurīte purpursarkana, retāk - gaiši sarkana. Jānovāra.
|
Plašāk un detalizētāk sk. mūsu divvalodīgās vietnes fungi.lv lappusēs, konkrēti, šeit . |
Liesmainā bērzlape (Russula rhodopus)
 |
Ēdama |
Bieži sastopama bērzlape. Aug mitros egļu (vai egļu + citu skujkoku) mežos, skābā augsnē. Jānovāra.
|
Plašāk un detalizētāk sk. mūsu divvalodīgās vietnes fungi.lv lappusēs, konkrēti, šeit . |
Melnganā bērzlape (Russula nigricans)
 |
Ēdama |
Bieži sastopama bērzlape ar sākumā brūnu, tad melngani brūnu cepurīti, ar biezām visai retām lapiņām
(ar tām arī atšķiras no ārēji līdzīgām bērzlapēm) un griezumā sarkstošu mīkstumu. Sīvuma dēļ jānovāra.
|
Plašāk un detalizētāk sk. mūsu divvalodīgās vietnes fungi.lv lappusēs, konkrēti, šeit . |
Melnbaltā bērzlape (Russula albonigra) Tumšā bērzlape (Russula adusta)
 |
|
|
 |
Ēdamas |
Viena retāk, otra biežāk sastopama bērzlape. Pirmā ievainojumos un piespiedumos strauji melnē, otrai
mīkstums griezumā kļūst pelēks. Pirmo ieteicams novārīt (lapiņu rūgtenuma dēļ), otra ir uzreiz cepama.
| ◄ | ► |
|
|