Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Atradumi-2018

Sabiedrībā aktuālas sēņu lietas 2018
Fungi under public attention in 2018
 

Palaikam sēnes nonāk plašas sabiedrības uzmanības lokā: par tām raksta Tīmekļa ziņu portāli un drukātā prese, ziņo radio un televīzija, debatē sociālajos tīklos un citos Tīmekļa forumos. Piedāvājam mūsu skatījumu uz šīm plašāka skanējuma aktualitātēm no sēņu valstības. (Kādas vairāk vai mazāk zīmīgas sēnes mēs, mūsu partneri un ziņotāji ir atraduši attiecīgajā laikposmā, sk. sadaļā "Atradumi-2018".)

Aktuāli  2018 Aktuāli  2017 Aktuāli  2016 Aktuāli  2015 Aktuāli  2014 Aktuāli  2013 Aktuāli  2012 Aktuāli  sen

Apmeklētāju ievērībai: šajā vietnes sadaļā jaunākie materiāli ir augšā, vecākie - apakšā!


UZMANĪBU! Sadaļā "Mūsu atradumi 2018" skatāms zīmīgāko atradumu ilustrēts pārskats gan sezonai kopumā, gan pa periodiem.


Šobrīd  sadaļā:

Ziemeļamerikas bekas "uzvaras gājiens" Latvijā
Dendrologu Gada koks 2018 – ļoti retu piepju mājvieta
Sēņošanas sezona - sausumā "bez sākuma" un pavārga
Mikologu biedrības Gada sēne 2018 – milzu apaļpūpēdis

Ziemeļamerikas bekas "uzvaras gājiens" Latvijā

Dzīslkāta beka aizejošajā sezonā Latvijā augusi kā vēl nekad: veiksmes reizē vienā atradnē bijis iespējams pielasīt 5 grozus! © Agris Stulbergs (pēcapstrāde: E.Mūkins).
 

Tikai pirms pieciem gadiem Latvijā konstatētā ienācēja no Ziemeļamerikas - dzīslkāta beka - jau iepriekšējās sezonās izrādīja nepārprotamu tendenci strauji izplatīties mūsu zemē. 2018. gada sezonā, neraugoties uz tās ārkārtīgo sausumu, šī suga turpinājusi ieviesties neticamā tempā. Agris Stulbergs ziņo senes.lv, ka šajos dažos gados kāda atradne Engures apkārtnē ir izpletusies no ~20 kvadrātmetriem uz 2 vai 3 hektāriem, bet tur vienā reizē ievācamā "raža" - no dažām beciņām līdz pieciem groziem! Viena no sugas pirmajām atradējām 2013. gadā, Sandra Cinīte, vēsta par nemitīgu un varenu sugas sastopamības pieaugumu arī pie Gaujas ietekas jūrā (gan atradnes teritorijas, gan eksemplāru skaita ziņā). Par svešzemju bekas "uzvaras gājienu" Latvijā liecina arī ziņojumi Dabas muzejam un daudzie lietotāju ieraksti un fotogrāfijas sociālajos tīklos.

Līdz pat pērnajai sezonai dzīslkāta bekas ģeogrāfiskā izplatība Latvijā bija raksturojama šādi: absolūtā vairākumā - dažos pirmajos kilometros no jūras krasta līnijas, plus pavisam nedaudzas (bet samērā ražīgas) atradnes dažus desmitus kilometru iekšzemē. Taču 16.septembrī senes.lv saņēma nepārprotamas šādu beku fotogrāfijas, kuras uzņemtas gandrīz 200 km no jūras piekrastes - pie Daugavpils ziemeļu robežas! Ziņotāja Valērija Kožemjakina divās atradnēs, kuru savstarpējais atstatums ir 2½ km, ievākusi ~50 eks., kā arī redzējusi citus sēņotājus griežam šādas bekas. Tātad, nu varam sacīt, ka ļoti nesenā ienācēja no Ziemeļamerikas ir burtiski dažu gadu laikā "iekarojusi" jau Latvijas teritoriju kopumā.

 

Dzīslkāta bekas - arī pie Daugavpils! © Valērija Kožemjakina.
 

Protams, var rasties jautājums: vai šī ārkārtīgi dzīvelīgā beku suga īsā laikā neizspiedīs no mežiem mūsu tradicionālās bekas un citas sēnes?! Pēc mūsu domām - nē. Piejūras kāpās, kuras ir izteikti dominējošā dzīslkāta bekas augšanas vide, no vērtīgām vietējām bekām ir ievērojamā daudzumā sastopamas tikai trīs: priežu baravika, priežu sviestbeka un parastā sviestbeka. Taču tām Latvijā ir vēl ļoti daudz citu vietu, kur augt.

 Plašsaziņas līdzekļu ievērībai! Šīs ziņas tekstu ir atļauts pārpublicēt, taču nesagrozītā veidā un obligāti ar norādi "pārpublicēts no senes.lv".

Sēņošanas sezona - sausumā "bez sākuma" un pavārga

Lai gan īstā sēņošanas sezona pie mums iestājas kaut kad augustā, pirmās beciņas, bērzlapes un gailenes pieticīgai sēņu mērcītei parasti var salasīt jau jūnijā (beciņas - reizēm pat kopš maija vidus). Taču šogad gandrīz visa maija un jūnija ārkārtīgajā sausumā šāds sēņošanas sezonas palēnais sākums faktiski izpalika. Kaut cik vērā ņemamā daudzumā šur tur auga vienīgi gailenes (nebūt ne dižas), turpretī bekas un parastākās ēdamās lapiņsēnes vien retajam palaimējās izņēmuma kārtā uziet pa atsevišķam eksemplāram. Arī citas cepurīšu sēnes - mazāk pazīstamās ēdamās, indīgās vai citu iemeslu dēļ neēdamās - jūnijā nebija manāmas, izņemot vienīgi tās sausumizturīgās, kuras mēdz augt nevis uz zemes, bet gan uz koksnes (attēlā). Tikmēr, pilnīgi pretēji, šopavasar neparasti raženi (un agri!) bija augušas izmēros iespaidīgās, krāšņās un visnotaļ garšīgās sērpiepes. Taču lielum lielais vairākums sēņotāju, tās nepazīstot un nevācot, šo maijā ienākušos izcili bagātīgo "ražu" palaida garām.

 

Ārkārtīgā sausuma itin nemaz neietekmētas, gluži kā katru gadu uz celmiem un tml. augušas zvīņainās sīkstenes (foto 26. jūnijā).
 

Pēc puslīdz nopietnajiem lietiem jūlija sākumā parādījās arī pa kādai uz augsnes augošai lapiņsēnītei, taču visai pieticīgā skaitā un dažādībā. Tiesa, dažās mitrās vietās jau jūlija otrajā pusē bija ievācama bagātīga gaileņu "raža" (attēlā), tomēr tāda bija atzīstama drīzāk par izņēmumu.

 

Pat visai sausajā jūlijā tomēr ir reizēm bijis iespējams atsevišķās mitrās vietās ievākt bagātīgu gaileņu "ražu" (foto 25. jūlijā).
 

Augusta vidū, laikam topot mitrākam, beidzot ir kaut cik nozīmīgā daudzumā uzradās, līdzās gailenēm, arī samērā daudzas bērzlapes (attēlā). Nedaudz vēlāk tām sekoja arī bekas - bērzubekas, apšubekas, baravikas, sviestbekas -, tomēr, Latvijā kopumā ņemot, pieticīgā daudzumā.

 

Augusta vidū, laikam kļūstot mitrākam, kaut cik nozīmīgā daudzumā sākušas augt arī nedaudzu sugu bērzlapes (foto 14. augustā).

Dendrologu Gada koks 2018 – ļoti retu piepju mājvieta

Latvijas Dendrologu biedrība par savu Gada koku 2018 ir izraudzījusies sugu, kura, cita starpā, ir gandrīz vai ekskluzīva mājvieta ne vienai vien vizuāli visai iespaidīgai, taču arī ļoti reti sastopamai un tādēļ aizsargājamai piepju sugai, proti, parasto ozolu (Quercus robur). Košā zeltpore, aknene, daivainā čemurene mēdz augt gandrīz vienīgi uz ozolu stumbriem vai pamatnēm; nereti tur vietu atrod tikpat retā čemurainā čemurene. Tieši un tikai pie ozoliem aug vēl virkne lapiņsēņu un beku: ozolu pienaine, apšubekai līdzīgais ozolu lācītis, kā arī dažas ārkārtīgi retas bekas.

 



Trīs aizsargājamas iespaidīgu izmēru piepes, kuras aug gandrīz vienīgi uz ozoliem (stumbriem vai pamatnēm): košā zeltpore, aknene, daivainā čemurene.

Mikologu biedrības Gada sēne 2018 – milzu apaļpūpēdis

Ik gadu Latvijas Mikologu biedrība, kurā apvienojušies gan profesionāli sēņu pētnieki, gan amatieri un vienkārši interesenti, izraugās Gada sēni. Mikologu šāgada izvēle ir milzu apaļpūpēdis (Langermannia gigantea jeb Calvatia gigantea) - ēdamā sēne ar visai iespaidīgiem izmēriem: kādam Latvijā atrastajam caurmērs esot sasniedzis 55 cm! Tas aug ar barības vielām bagātā augsnē puslīdz atklātās zālainās vietās (parkos, dārzos, kapsētās, mežmalās) un pļavās. Kādreiz tas skaitījās rets un pat aizsargājams, taču mūsdienās ir Latvijā gana parasts, reizēm pat aug lielās grupās ar vairākiem desmitiem augļķermeņu katrā. Ēdami ir jauni apaļpūpēži (kamēr mīkstums vēl ir balts); tie ir cepami bez novārīšanas.

Lai arī milzu apaļpūpēdis Latvijā nav nekas sevišķs, mikologus interesē paplašināt zināšanas par to, kā šī ievērojamā suga "jūtas" mūsu zemē. Tapēc Mikologu biedrība aicina interesentus ziņot par apaļpūpēžu atradumiem, kā arī mērīt tiem apkārtmēru, lai atrastu šī gada lielāko pūpēdi. Ziņojumus (ar apliecinošiem foto!) sūtiet Mikologu biedrībai vai vietnei dabasdati.lv (vai, ja tā šķiet ērtāk un pierastāk, mūsu vietnei: e-adrese); tie visi nonāks Latvijas mikologu kopīgajā novērojumu krājumā. No savas puses īpaši aicinām ziņot tad, ja esat uzgājuši ļoti dižus eksemplārus vai arī izcili daudz vienkopus; ja esat novērojuši ļoti agri vai arī ļoti vēlu sezonā; ja esat pamanījuši kādā, šķiet, sugai galīgi nepiemērotā vietā.

 Plašsaziņas līdzekļu ievērībai! Šīs ziņas tekstu ir atļauts pārpublicēt, taču nesagrozītā veidā un obligāti ar norādi "pārpublicēts no senes.lv".


Gada sēne 2018 ir patiesi milzīga! Šis eksemplārs, kas uziets Gaujas senlejā zem Krimuldas, ne tuvu nav lielākais Latvijā atrastais.
 
Paziņojums par Gada sēni 2018 šīs ziņas autentiskākajā avotā - Mikologu biedrības vietnē. Tās sadaļu "Gada sēnes" skatiet šeit.
 

 
Aktuāli  2018 Aktuāli  2017 Aktuāli  2016 Aktuāli  2015 Aktuāli  2014 Aktuāli  2013 Aktuāli  2012 Aktuāli  sen
 

Vietnes sadaļas