Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Atradumi-2017

Sabiedrībā aktuālas sēņu lietas 2017
Fungi under public attention in 2017
 

Palaikam sēnes nonāk plašas sabiedrības uzmanības lokā: par tām raksta Tīmekļa ziņu portāli un drukātā prese, ziņo radio un televīzija, debatē sociālajos tīklos un citos Tīmekļa forumos. Piedāvājam mūsu skatījumu uz šīm plašāka skanējuma aktualitātēm no sēņu valstības. (Kādas vairāk vai mazāk zīmīgas sēnes mēs vai mūsu partneri esam atraduši attiecīgajā laikposmā, sk. mūsu sadaļā "Atradumi-2017".)

Aktualitātes 2017 Aktualitātes 2016 Aktualitātes 2015 Aktualitātes 2014 Aktualitātes 2013 Aktualitātes 2012 Aktualitātes sen

Apmeklētāju ievērībai: šajā vietnes sadaļā jaunākie materiāli ir augšā, vecākie - apakšā!


Uzieti Latvijā neredzētas sugas milzu "murķeļi"

Š.g. 11. jūnijā mūsu vietnes pastāvīgais sadarbības partneris Ainars Gaidis atsūtīja fotoilustrētu ziņu, ka pie Ieriķiem uzieta milzīga dīvaina sēne. Pēc apskates uz vietas kļuva skaidrs, ka pirmo reizi Latvijā ir atrasta visai reta askusēņu suga, kura savu īpatnību dēļ bijusi iekļauta te vienā, te otrā, te trešā ģintī, līdz beidzot atzīta par bisīšu jeb neīsto murķeļu pārstāvi - Gyromitra sphaerospora, kas latviski varētu būt apaļsporu bisīte. Pēc lieluma jau viena pati šāda sēne pārspēj ierasto dižo bisīti, taču, atšķirībā no tās, nereti vēl saaug kopā ar citām, izveidojot līdz vairākiem decimetriem platus čemurus (tieši šāds saaugums bija piesaistījis pirmatradēja uzmanību; tomēr vēlāk pamanīti arī daži atsevišķi augļķermeņi). Šīs sēnes izteikti dobajai cepurītei gan krokojuma raksturs, gan virspuses krāsa ir manāmi savādākas nekā mūsu parastajai vai dižajai bisītei, taču vizuāli uzkrītošākā atšķirība ir sēnes kātā - tas ir visā garumā caurcaurēm dzīslains un, pats galvenais, lielākoties košā, sārti violetā krāsā. Bez tam, kā liecina atrašanas datums, šī bisīte aug nevis agrā pavasarī, bet gan vasaras sākumā (un, iespējams, arī nedaudz agrāk un vēlāk).

 


Jaunatrastās bisīšu sugas čemurs (kadrā ir tikai tā augšdaļa!), kurš ticis pamanīts pats pirmais (pa kreisi), un viens no atsevišķi izaugušajiem eksemplāriem (pa labi).
 

Detālāki attēli ir sugas aprakstā un sadaļā "Atradumi-2017", savukārt Ainara Gaida "Facebook" kontā ir atradnes kopskata foto un video.


Atmateņu uzlauzts asfalts - visnotaļ parasta lieta!

Ne vienam vien cilvēkam izbrīnu, bet dažam - pat neticību ir izraisījis sociālajā tīklā "Facebook" un pēc tam arī ziņu portālā "Apollo" publicētais Dabas muzeja mikoloģes Initas Dānieles 12. jūnija fotouzņēmums ar atmatenēm, kuras uzlauzušas asfaltu Raiņa bulvāra ietvei. Taču patiesībā šādi pilsētas atmateņu "nedarbi" ir visnotaļ parasta parādība, daudzkārt novērota gan Rīgā, gan citur Latvijā. Zem asfalta ieslodzītajai sēnei neapturami augot lielākai, attīstās tik augsts spiediens (pēc dažu avotu ziņām, pat simtiem atmosfēru!), ka asfalts, kurš pavasara vai vasaras siltumā turklāt ir kļuvis mīkstāks, nespēj tam pretoties. Tā kā sēnes un asfalta mijiedarbības spēks visumā vienmērīgi sadalās pa augļķermeņa virsmu, sēne šajā procesā netiek bojāta un turpina augt. Pēc izlaušanās virszemē, kad spiediens ir nokrities, tā, protams, ir viegli ievainojama.

 


Pilsētas atmatenes uzlauzušas asfaltu Rīgā, Raiņa bulvārī pie autobusu pieturas "Centrālā stacija" (2007.g.). Vēl foto sk. mūsu vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit un šeit.


Toverīšu sarkosoma: gan Jaungadā, gan arī turpmāk
(Pēdējo reizi papildināts 24. aprīlī)

Viens no plašai sabiedrībai pazīstamākajiem Latvijas sēņu valstības retumiem - toverīšu sarkosoma - šogad pirmoreiz manīts nevis februārī vai martā, bet jau Jaunā gada pašā pirmajā dienā! Mūsu vietnes sadarbības partneris Ainars Gaidis 1. janvārī ieraudzījis 12 sīkas sarkosomas, kuras nepārprotami bija izdīgušas jau pērnajā decembrī. Līdz nākamajam apmeklējumam 10. februārī sēnītes nebija kļuvušas manāmi lielākas, taču uzradušās vēl nedaudzas. Arī 16. martā un 6. aprīlī aina bijusi gandrīz tāda pat kā februārī. Tas liecina, ka arī pie mums toverīšu sarkosoma ir ne vien agra pavasara, bet gan visas gada vēsākās daļas sēne. Turklāt tajā laikā, kad atrodas zem sniega segas, tā tikpat kā neaug lielāka. Tikmēr nelielajā Ugāles pagasta atradnē Aivars Zernevics arī pamanījis pirmo sarkosomu jau februāra vidū - pilnīgā saskaņā ar augstāk sacīto.

 




Toverīšu sarkosomas Apes novada Gaujienas pagastā, lai arī uzradušās ļoti agri (pamanītas jau Jaungada dienā!), ziemas apstākļos tikpat kā nav augušas lielākas.
 

Savukārt Apes novada Trapenes pagastā, kur Valdis Pilāts un Anita Namatēva 2012. gadā pavasarī bija uzgājuši dažas toverīšu sarkosomas, Ainars Gaidis š.g. 15. aprīlī jau daudz plašākā teritorijā (ar caurmēru līdz 1 km) saskaitījis vismaz 250-300 eksemplāru, ne vienu vien no tiem - izcili lielu! Par cik 2017. gads, spriežot pēc pēdējos pavasaros regulāri apsekotajām atradnēm, nekādi neizceļas ar šīs sugas ražīgumu, tāds eksemplāru daudzums Trapenes pagastā gandrīz nešaubīgi liecina, ka tā ir pārliecinoši bagātīgākā atradne Latvijā, tālu pārspējot jebkuru citu. Kā izteicies pats apsekotājs, tur ir īsts sarkosomu mežs! Tādējādi sugas izplatības "smaguma centrs", iespējams, ir Vidzemes ziemeļaustrumi.

 

Toverīšu sarkosomas Apes novada Trapenes pagastā 15. aprīlī - piecas no tiem simtiem, kuras bijušas saskaitāmas kilometru garā un pārsimt metru platā meža joslā.
 

Šopavasar uzietas arī jaunas atradnes: viena - Tukuma novada Sēmes pagastā (Zaigas Kaires ziņojums vietnē dabasdati.lv), resp., netālu no pašas pirmās atradnes, par kuru 1936.g. rakstīja Heinrihs Skuja; otra - Rēzeknes novada Feimaņu pagastā (Kaspara Berga vēstule senes.lv). Pilna informācija par šogad ziņotajiem toverīšu sarkosomas atradumiem, kā arī visu Latvijā zināmo sugas atradņu saraksts ir mūsu vietnē šeit.


Mikologu biedrības Gada sēne 2017 – baltā cūktrifele

Ik gadu Latvijas Mikologu biedrība, kurā apvienojušies gan profesionāli sēņu pētnieki, gan amatieri un vienkārši interesenti, izraugās Gada sēni. Mikologu šāgada izvēle ir baltā cūktrifele (Choiromyces meandriformis) - pasaulē izslavēto īsto trifeļu (Tuber spp.) diezgan tuva radiniece, arī principā ēdama, tomēr ne tuvu tik vērtīga. Atšķirībā no īstajām trifelēm, cūktrifelei augšpuse var izlīst virs zemes, un tad cilvēks to var pamanīt arī bez īpaši dresēta suņa vai cūkas jutīgā deguna palīdzības. Tieši tādā veidā - vienkārši ieraugot, šī sēne ir pāris pēdējos gados vairākas reizes konstatēta arī Latvijā. Mikologi cer, ka, pievēršot tai plašas sabiedrības uzmanību, izdosies uzzināt jaunas atradnes un pakāpeniski noskaidrot sugas patieso izplatību valstī. Ja jums šķitīs, ka esat atraduši, nofotografējiet gan sēnes kopskatu, gan griezuma vietu (pietiks pavisam nelielu) un ziņojiet Mikologu biedrībai (e-pasts: mikologu.biedriba@inbox.lv), norādot vietu, laiku, augtenes raksturu (augsnes tipu, tuvāko koku sugas), atradēju. (Ja ieraduma pēc tomēr paziņosiet mums, tik un tā pārsūtīsim uz norādīto e-adresi šāgada kampaņas koordinatorei Diānai Meierei).

 
Paziņojums par Gada sēni 2017 šīs ziņas autentiskākajā avotā - Mikologu biedrības vietnē. Tās sadaļu "Gada sēnes" skatiet šeit.
 

 
Aktualitātes 2017 Aktualitātes 2016 Aktualitātes 2015 Aktualitātes 2014 Aktualitātes 2013 Aktualitātes 2012 Aktualitātes sen
 

Vietnes sadaļas