 |
 |
 |
||
| Košā zeltpore | ||||
|
|
|
||
| Košā zeltpore | ||||
| Hapalopilus croceus |
|
Krāšņa viengadīga piepe viscaur oraždzeltenos toņos, kura aug uz veciem ozoliem (pavisam reti - uz citiem lapkokiem), parasti stumbra plaisās vai dobumos, arī uz kritalām un celmiem. Augļķermeņi ir pusapaļi ar caurmēru līdz 20 cm un biezumu līdz 5 cm (uz kritalām var būt tikpat kā klājeniska). Eiropā, vidēji rēķinot, sastopama ļoti reti, taču Latvijā - ievērojami biežāk (pamanīto atradņu skaits tuvojas simtam), turklāt ne vienā vien atradnē konstatēta uz vairākiem blakus stāvošiem kokiem. Tomēr arī tas ir bijis pietiekami reti, lai tiktu iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā. Neēdama. |
| EN | Latvijas jaunajā Sarkanajā grāmatā (2025. gada) šī suga figurē kā stipri apdraudēta (Endangered) | EN |
  |
 |
 |
| Košā zeltpore izceļas ar spilgto dzeltenīgi oranžo krāsojumu gan augļķermaņa augšpusē, gan apakšpusē Sākumā augļķermeņa mala ir stipri noapaļota. (Virs dzīvā augļķermeņa - paliekas no veca augļķermeņa.) |
. |
Košās zeltpores labprāt aug stumbra plaisā (šeit: augļķermeņu grupa 10. augustā). |
 |
|
 |
|
Kamēr vēl svaiga, košā zeltpore savu dzeltenoranžo krāsojumu saglabā gan augšpusē, gan apakšpusē, taču augļķermeņa mala ar laiku kļūst asa. (Šeit: eksemplārs, kas izaudzis nevis uz ozola, bet uz liepas!) |
Sīkstās augļķermeņu atliekas saglabājas arī līdz nākamajam gadam (šeit: jau 5. martā). |
|
 |
|
 |
Košās zeltpores poras ir mēreni stūrainas un vidējlielas (2-3 gab./mm). Dziļā vecumā tās kļūst tumši sarkanīgas (attēlā pa kreisi, iegriezumā).
 |
Dazkārt košā zeltpore izaug uz kritalas vai celma. Taču šādas atradnes nepastāv ilgi, jo drīz izsīkst barības vielas.
Daži 2020.g. sezonas fotouzņēmumi (pusapstrādāti)
 |
|
 |
|
|
Pa kreisi - košās zeltpores uz bojā ejošas liepas (Siguldas pašā centrā!). Augšā - augļķermeņi, kuri pa kreisi šķiet iepretī ēkas 3.stāvam, tuvplānā. Piederību sugai noteica šo atradni pamanījušais (2020.g.) Ivars Leimanis. |
|||
|
Uz liepas košā zeltpore atrasta arī Lojas krastā pie Murjāņiem (augstāk). Piederību sugai noteica Diāna Meiere (uzgājusi bija cita persona 2017.g.). |
|||
|
|||
Šīs lappuses foto ir no atradnēm Cēsīs, Siguldā, kā arī Krimuldas novadā (Gaujas senlejas nogāzē lejpus Kājnieku tilta un pie Krimuldas baznīcas) un Murjāņos (Lojas krastā).
| Vēl citus košās zeltpores foto skat. tepat mūsu vietnē, sugas papildlappusē. |
 |
 |
 |
|
|
|