| |
|
Abas ir vidēja izmēra (3-10 cm) sīkstas konsistences sēnes, kurām augļķermeņa apakšā ir brūnas adatiņas
("zobi"), bet virspuse sākumā ir balta un samtaina, vēlāk kļūstot cietāka un sārti brūngana.
Uz šīs virsas mitrā laikā mēdz veidoties asinssarkana vai brūni sarkanīga škidruma pilieniņi.
Abas sugas aug uz zemes skujukoku mežos ar nabadzīgu augsni pa vienai vai mazās grupās.
Tā kā šīs sugas gan pēc izskata, gan pēc augtenes ir identiskas,
vienīgais paņēmiens, kā tās atšķirt bez mikroskopēšanas, ir pagaršot:
Peka brūnzobe ir ļoti rūgta,
rūsganā brūnzobe nav rūgta.
|
|
|
|
Peka brūnzobe bija konstatēta Latvijā jau pirms daudziem gadiem,
un it visas turpmāk novērotās tādas ārienes sēnes ilgu laiku tika "pēc inerces" piedēvētās šai sugai.
Tikai 2013. gadā Edgars Vimba, papētot ar mikroskopu paraugus, kurus pēc viņa lūguma bija speciāli ievācis
mūsu vietnes fotogrāfs un citi, galīgi apstiprināja, ka Latvijā sastopama arī rūsganā brūnzobe
(uz ko bija norādījusi jau paraugu pagaršošana pēc ievākšanas).
|
|
|
|
2016. gada sezonā mūsu vietnes fotogrāfs ikvienā uzietajā šādu brūnzobju atradnē pagaršojot noteica konkrēto sugu.
Visās 4 vai 5 vietās, kuras bija Vidzemē un Latgalē, tā izrādījās rūsganā brūnzobe. Arī gandrīz visos citos mums zināmos gadījumos,
kad atradēji ir sadūšojušies sēni pagaršot, nācies secināt, ka uzieta rūsganā brūnzobe.
Lai gan precīzai statistikai ar šiem novērojumiem ir par maz, tie tomēr diezgan skaidri norāda,
ka rūsganā brūnzobe ir sastopama ievērojami biežāk nekā Peka brūnzobe.
|
|
|
|
2013. gadā portāla
DELFI
sadaļā "Aculiecinieks" bija
publicēta pilnīga aplamība,
ka šāda sēne esot visindīgākā pasaulē (pietiekot vien to nolaizīt).
|
