| |
|
Viengadīga piepe,
kura būdama sīksta, dažkārt tomēr var saglabāties gandrīz vai gadu.
Aug nelielās grupās uz nedzīvas vai arī iebojātas lapkoku koksnes.
Izceļas ar gariem un diezgan mīkstiem sariņiem uz augļķermeņa augšpuses,
kura ir sudrabpelēkos un dzeltenīgas toņos (koncentriskās mazkontrastainās joslās).
Augļķermeņa apakšpusi klāj sīciņas poras. Šī ir viena no izmēros lielākajām tauriņpiepēm.
Salīdzinoši reti sastopama.
|
Augļķermeņa augšpusi pūkainajai tauriņpiepei, puslīdz atbilstoši tās nosaukumam,
bagātīgi klāj "pūkas" - diezgan gari, samērā mīksti sariņi.
Raksturīgās koncentriskās zonas ir krāsas ziņā vāji izteiktas.
Pūkainā tauriņpiepe ir viena no lielākajām savā ģintī (sal. ar skudriņu centrā).
Uz augļķermeņa augšpuses, kurai pamatkrāsa ir sudrabpelēka, mēdz būt, augstākais, tikai diezgan izplūdušas blāvi dzeltenīgas koncentriskas joslas.
Augļķermeņa apakšpusi pūkainajai tauriņpiepei (šeit: mēreni palielināta), tāpat kā citām tauriņpiepēm, klāj sīciņas poras.
Šīs lappuses foto ir no atradnēm vietēja ceļa malā pie Dalbes un pašā Gaujas krastā otrpus no Turaidas.
