|
Daudzgadīga klājeniska sēne,
kura aug uz vecu ozolu (vēl zaļojošu vai nokaltušu) stumbriem, kā arī ozolu kritalām (stumbriem, resnajiem zariem).
Tās plašie augļķermeņi ir dažus milimetrus biezi, saplaisājuši sīkos (vidēji ½-1 cm) stūrainos gabaliņos.
Skaitījās ļoti reti sastopama, tika iekļauta 1996. gada Sarkanajā grāmatā
(1. kategorijā) un Aizsargājamo sugu sarakstā. Taču mūsu gadsimtā sugas atradumu skaits ir visai strauji audzis.
|
|
|
|
Pirmo reizi Latvijā konstatējis Edgars Vimba 1952. gadā Iecavas novadā.
Līdz 2020. gadam bija uzieta vēl vairāk nekā simtā vietu visdažādākajās valsts teritorijas daļās.
|
| VU |
Latvijas Sarkanajā grāmatā (2025. gada) suga
figurē kā jutīga [precīzāk būtu: vārīga] (Vulnerable) |
VU |
Plaisājošā rūtaine izskatās kā mazu stūrainu plāksnīšu klājiens uz ozola stumbra (stāvoša vai krituša)
vai arī resnā zara. Šāds klājiens var stiepties
gar stumbru vai resno zaru pat vairāku metru garumā. Plaisājošās rūtaines plāksnīšu krāsa var būt gan pelēcīgāka
(šeit), gan brūnganāka (zemāk).
Ja plaisājošā rūtaine izaugusi uz stumbra vai zara augstu virs zemes, tā mēdz palikt nepamanīta līdz brīdim,
kad koks/zars nolūzt vai tiek nozāģēts.
Visbiežāk plaisājošā rūtaine ir sastopama uz ozola kritalas vai nokrituša resnā zara sānu virsmas,
kur tā var stiepties pat vairāku metru garumā.
Dažkārt plaisājošā rūtaine noklāj arī ozola kritalas pārzāģējuma vietu.
(Šajā atradnē tā klāja gan sānu virsmu - sk. augstāk, gan zāģējuma vietu.)
  |
 |
 |
| |
|
Dažkārt plaisājošā rūtaine ir atrodama arī uz vēl stāvoša ozola stumbra. |
|
Kamēr pavisam jauna, plaisājošā rūtaine vēl tikpat kā nav saplaisājusi. |
Šīs lappuses foto ir no atradnēm Gaujas nacionālajā parkā,
upes senlejā zem Turaidas pils un zem Siguldas t.s. Ķeizarkrēsla, kā arī no atradnes Moricsalas rezervātā.
|
Plaisājošās rūtaines attēlus arvien ciešākā tuvplānā sk. sugas
papildlappusē.
|
