Vietnes sadaļas

     
Retās aizsargājamās sugas
Very rare, protected species
 

Veselas 63 pie mums Latvijā augošas sēņu sugas atzītas par ļoti retām, vairāk vai mazāk apdraudētām un tāpēc aizsargājamām ar likumu. Konkrēti, šīs retās sugas iekļautas Latvijas Republikas Ministru Kabineta izdotajos "Noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu sarakstu" un "Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumos". Šajos LR MK noteikumos, kā arī Latvijas Sarkanajā grāmatā ietverto sēņu sugu saraksti ar skaidrojumiem, komentāriem un informāciju par pieejamajiem fotouzņēmumiem ir atrodami mūsu vietnē šeit.

 

No šī sugu kopskaita mums izdevies dabā sastapt un nofotografēt 50 sugas (dažas - pateicoties ārējai norādei). Vēl 3 sugu foto mums laipni atļāvuši izmantot citi atradēji.

 

Vajadzīgo sugu var atrast pēc tās latviskā vai latīniskā nosaukuma alfabētiskajā sarakstā vai meklējot pēc izskata atbilstošajā apakšsadaļā. Talāk, klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie tās ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!

 
Bekas Lapiņsēnes Zemeszvaignes Piepes, sīkpiepes Koraļļveida, vālesveida Visādas citādas
 

 

Galerijā atainotās sugas latviešu alfabēta kārtībā

Galerijā atainotās sugas latīņu alfabēta kārtībā

Aknene, parastā
Apmalpiepe, rožainā
Ausene, ēzeļu
Baltmietene, trīskrāsu
Beka, pārslainā
Cietpiepe, melnsvītras
Cietpiepe, tumšbrūnā
Cietpore, melnējošā¹
Cūkause, violetā
Čemurene, daivainā
Dižadatene, koraļļu
Dižsardzene, meiteņu
Dižvālene, milzu
Dižvālene, nošķeltā
Jumtene, ēnainā
Kaussēne, smiltāju
Kazbārde, krokainā
Kātiņpiepe, čemurainā
Korallene, zeltainā
Kserula, sakņkāta
Ksilārija, daudzveidīgā
Makstaine, zīdainā
Makstsēne, alkšņu
Mušmire, bārkstainā
Mušmire, Elijas
Piltuvene, koksnes
Plakanpiepe, lakas
Rūsassēne, sarainā²
Rūtaine, plaisājošā
Samtbeka, parazītiskā
Samtbeka, sarkanā
Sārtaine, vēdekļa
Sārtlapīte, violetā
Skrimslene, rumpuču
Skropstzvaigzne, milzu
Smilšbeka, kastaņu
Sviestbeka, purva
Sarkosoma, toverīšu
Virpainīte, baltrobainā
Tumšbeka, raupjā
Turzene, gredzenotā
Vītene, Vinneja
Zeltpore, košā
Zemestauki, Hadriana
Zemeszvaigzne, apmalotā
Zemeszvaigzne, biezstaru
Zemeszvaigzne, rūsganā
Zemeszvaigzne, sekstainā
Zemeszvaigzne, sīkā
Zemeszvaigzne, svītrainā
Zemeszvaigzne, vainagotā
Zvīņene, smaržīgā
Zvīņbeka, melnā
Amanita eliae
Amanita friabilis
Amanita strobiliformis
Asterodon ferruginosus²
Boletus luridiformis
Clavariadelphus pistillaris
Clavariadelphus truncatus
Clitocybe lignatilis
Entoloma euchroum
Fistulina hepatica
Fomitopsis rosea
Ganoderma lucidum
Geastrum coronatum
Geastrum minimum
Geastrum pectinatum
Geastrum quadrifidum
Geastrum rufescens
Geastrum striatum
Geastrum triplex
Gomphus clavatus
Grifola frondosa
Gyroporus castaneus
Hapalopilus croceus
Hericium coralloides
Leucopaxillus compactus
Macrolepiota puellaris
Marasmius wynneae
Otidea onotica
Peziza ammophila
Phellinus nigrolimitatus
Phellinus ferrugineofuscus
Phallus hadriani
Pholiota heteroclita
Pluteus umbrosus
Polyporus umbellatus
Porphyrellus porphyrosporus
Ramaria aurea
Rhodotus palmatus
Rigidoporus crocatus¹
Sarcosoma globosum
Sparassis crispa
Strobilomyces strobilaceus
Stropharia albocrenulata
Suillus flavidus
Tremiscus helvelloides
Trichaster melanocephalus
Tubaria confragosa
Volvariella bombycina
Xerocomus parasiticus
Xerocomus rubellus
Xerula radicata
Xylaria polymorpha
Xylobolus frustulatus

Dažām sēņu sugām mūsdienās pārsvarā lietojamie latviskie vai latīniskie nosaukumi ir jau citi nekā Aizsargājamo sugu saraksta publicēšanas brīdī
(bet sarakstā iekļautie tiek norādīti vairs tikai kā sinonīmi). Konkrētākas ziņas mūsu vietnē ir atrodamas aizsargājamo sugu sinonīmu tabulās šeit.

¹ Suga pievienota galerijai 2023.g. 28. jūnijā.
² Suga pievienota galerijai 2022.g. 20. oktobrī.

 

Bekas
 



Pārslainā beka
Boletus luridiformis / Neoboletus luridiformis
Līdzīga raganbekai, bet ar pārslām uz kātiņa (ne tīkliņu)
Kastaņu smilšbeka
Gyroporus castaneus
Visai cieta, ievainojumos krāsu nekur nemainoša beka
Raupjā tumšbeka
Porphyrellus porphyrosporus (P. pseudoscaber)
Prāva beka, gandrīz viscaur - nespilgtos matētos toņos
 

Foto: Ilze Priedniece


Foto: Juris Smaļinskis

Melnā zvīņbeka
Strobilomyces strobilaceus (S. floccopus)
Ārkārtīgi reta sēne, ko viscaur klāj lielas melnas zvīņas
Purva sviestbeka
Suillus flavidus
Neliela beka, kura aug ne tikai purvājos, bet arī kāpās
Parazītiskā samtbeka
Xerocomus parasiticus / Pseudoboletus parasiticus
Ļoti reta parazītiska sēne: aug vienīgi uz cietpūpēžiem
 
 
 
Sarkanā samtbeka
Xerocomus rubellus / Hortiboletus rubellus
Samtbeka, kura citu vidū izceļas ar koši sarkano krāsu
 

 

Lapiņsēnes


Elijas mušmire
Amanita eliae


Šī mušmire ir Latvijā uzieta tikai dažas reizes pa 1-2 eksemplāriem.


Bārkstainā mušmire
Amanita strobiliformis


Šī mušmire ir ļoti reta Latvijā kopumā, taču ne Zemgales dienvidos.

Alkšņu makstsēne
Amanita friabilis


Mazākā no makstsēnem, aug tikai zem alkšņiem. Ļoti reta visā valstī.

Vinneja vītene
Marasmius wynneae


Šai sēņu sugai zīmīgs ir uz lejasgalu aizvien tumšākais kāts.

Smaržīgā zvīņene
Pholiota heteroclita / Hemipholiota heteroclita


Šī reti sastopamā lapiņsēne aug lapukokiem, parasti - bērziem.

Vēdekļa sārtaine
Rhodotus palmatus


Šī uz gobu kritalām augošā lapiņsēne visskaistākā ir vēl jauna.

Baltrobainā virpainīte
Stropharia albocrenulata / Hemistropharia albocrenulata


Šādas lapiņsēnes paretam aug uz lapukokiem vai to kritalām.

Gredzenotā turzene
Tubaria confragosa


Šī turzene ir savā ģintī vienīgā,
kurai kātiņu apjož gredzens.

Zīdainā makstaine
Volvariella bombycina


Šīs lapiņsēnes aug uz kokiem un celmiem,
turklāt salīdzinoši biežāk - urbanizētā vidē.

Sakņkāta kserula
Xerula radicata


Šī uz koku saknēm augošā lapiņsēne izceļas ar ļoti garu
kātu un ar gandrīz tikpat garu "sakni" kāta turpinājumā.

Koksnes piltuvene
Clitocybe lignatilis / Ossicaulis lignatilis


Piltuvene, kura pēc formas nemaz nav piltuvveidīga
un sastopama nevis uz augsnes, bet gan kritalām.

Trīskrāsu baltmietene
Leucopaxillus compactus (L. tricolor))


Šai lielajai sēnei ar strupo kātiņu grūti saskatīt trīskrāsainību...

Meiteņu dižsardzene
Macrolepiota puellaris / Leucoagaricus nympharum


Šai dižsardzenei zvīņas uz cepurītes ir gandrīz pilnīgi baltas.

Ēnainā jumtene
Pluteus umbrosus


Šai jumtenei uz cepurītes ir ļoti izteikts radiāls dzīslojums.

Violetā sārtlapīte
Entoloma euchroum


Šai retajai sārtlapītei lapiņas ir nevis sārtas, bet gan koši zilas!

 

 

Zemeszvaignes


Apmalotā zemeszvaigzne
Geastrum coronatum


Vidēji liela (4-5 cm), ļoti reti sastopama.


Sīkā zemeszvaigzne
Geastrum minimum


Tiešām sīka (1½-2½ cm), ļoti reti sastopama.

Sekstainā zemeszvaigzne
Geastrum pectinatum


Samērā liela (5-9 cm), ļoti reti sastopama.

Vainagotā zemeszvaigzne
Geastrum quadrifidum


Maza (2½-4 cm), ar 4 daivām, reti sastopama.

Rūsganā zemeszvaigzne
Geastrum rufescens


Vidēji liela (2-4½ cm), ļoti reti sastopama.

Svītrainā zemeszvaigzne
Geastrum striatum


Pamaza (3-6 cm), ļoti reti sastopama.

Biezstaru zemeszvaigzne
Geastrum triplex


Liela (6-12 cm), ļoti reti sastopama. Daivu galiem
atlūztot, daļai eks. veidojas plata bieza "apkakle".

Milzu skropstzvaigzne
Trichaster melanocephalus


Izcili liela (7-15 cm), ārkārtīgi reta. Vienīgā, kurai
plīst abi apvalki, atsedzot sporas saturošo masu.

 

 

Piepes, sīkpiepes

Parastā aknene
Fistulina hepatica


Šīs iespaidīgo izmēru mīkstās piepes aug uz dzīvu ozolu pamatnēm.

Lakas plakanpiepe
Ganoderma lucidum


Šīs spīdīgi gludās vidēju izmēru piepes aug uz lapukoku celmiem.

Daivainā čemurene
Grifola frondosa


Šīs piepes čemura daudzajām cepurītēm ir viena kopīga pamatne.

Čemurainā kātiņpiepe (čemurene)
Polyporus umbellatus (Grifola umbellata)


Šīs piepes čemura daudzajām cepurītēm ir viena kopīga pamatne.

Rožainā apmalpiepe
Fomitopsis rosea


Ir mazāka nekā parastā apmalpiepe un ar rozā porām apakšpusē.

Košā zeltpore
Hapalopilus croceus


Šādas krāšņas piepes mēdz augt uz ozolu (retāk kastaņu) koksnes.

Tumšbrūnā cietpiepe
Phellinus ferrugineofuscus


Klājeniska, aug uz egļu, retāk citu skujukoku kritalām.

Melnsvītras cietpiepe
Phellinus nigrolimitatus


Aug uz skujukoku kritalām, parasti - kā garena "nojumīte".

Melnējošā cietpore
Rigidoporus crocatus


Klājeniska daudzgadīga piepe, ar laiku arī daudzslāņaina.

Plaisājošā rūtaine
Xylobolus frustulatus


Daudzgadīga plaisājoša sīkpiepe, aug uz ozolu koksnes.

 

 

Koraļļveida, vālesveida

Milzu dižvālene
Clavariadelphus pistillaris


Šīs augšā noapaļotās vāles var slieties līdz 30 cm augstu.

Nošķeltā dižvālene
Clavariadelphus truncatus


Šīs vāles ar plakanisko galu var slieties līdz 15 cm augstu.

Koraļļu (zarainā) dižadatene
Hericium coralloides


Šī sēne ir kā smalki zarots korallis. Var būt 2 sprīžus liela.

Smiltāju kaussēne
Peziza ammophila


Šī kausveidīgā sēne paretam sastopama priekškāpu smiltājos.

Zeltainā korallene
Ramaria aurea


Šīs koši zeltainā sēne tipiski ir nepilna sprīža lielumā.

Daudzveidīgā ksilārija
Xylaria polymorpha


Šie "miroņa pirksti" (no angļu val.) aug uz trūdošas koksnes.

 

 

Visādas citādas

Sarainā rūsassēne
Asterodon ferruginosus


Adateņsēne, kas aug klājeniski uz atmirušas skujkoku (egļu) koksnes.

Violetā cūkause
Gomphus clavatus


Lai arī pēc formas atgādina druknu gaileni, patiesībā nav tai radniecīga.

Ēzeļu ausene
Otidea onotica


Šīs sēnes pēc formas atgādina zvēra ausi vai vaļīgu tūtu. Aug uz zemes.

Hadriana (kāpu) zemestauki
Phallus hadriani


No blāvi rozā 'olas' izaug 'kāts' ar tumšu smirdīgu vielu galotnē. Šī viela
pievilina mušas, kuras to noēd, atsedzot galotni. Aug smilšainā zemē.

Toverīšu sarkosoma
Sarcosoma globosum


Šīs kausveida sēnes tumšbrūnajā 'toverītī' atrodas želejveidīga masa.
Aug ne tikai agrā pavasarī, bet dažkārt jau no vēla rudens un ziemā.

Krokainā kazbārde
Sparassis crispa


Šādas čaganas, caurcaurām sakrokotas lielizmēra sēnes ar resnu,
bet īsu baltu kātu paretam mēdz izaugt uz priežu un egļu saknēm.

Rumpuču (sarkanā) skrimslene
Tremiscus helvelloides (Guepinia helvelloides)


Šī krāšņā skrimšļveidīgā sēne ir atradņu skaita ziņā samērā reta,
toties ne vienā vien atradnē aug lielos, reizēm pat milzīgos baros.

 

 

Vietnes sadaļas

 

Titullappuse